R
A – B – C – D – E – F – G – H – I – J – K – L – M – N – O – P – R – S – Š – T – V – Z
RADIONOVS FEOFANS – Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1892.gada 11.martā Līvānu pagastā. 1915.-1918.g. dienējis krievu armijā, Latvijas armijā iesaukts 1919.g. jūnijā. Dižkareivis 4.Valmieras kājnieku pulkā. Par kauju nopelniem pie Dignājas un Bauskas paaugstināts par kaprāli. 1920.gadā apbalvots par cīņu 1919.gada 19.oktobrī pie Jaunjelgavas tilta. Atvaļināts 1921.gada sākumā. Dzīvojis Medņu pagasta Ungurmuižas Jaunzundānos.
Miris 1972.gadā Aizkrauklē.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
RAUDIVE ANTOŅINA – pedagoģe.
Dzimusi 1913.g. 7.augustā Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagasta Subinaitu ciemā. Beigusi Rēzeknes komercskolu (1933.g.), kursus Bulduru Dārzkopības skolā un mājsaimniecības kursus Rīgas Valsts paraugskolā. Strādājusi Rudzātu pamatskolā (1935.-1938.g.), pasniegusi praktiskās mācības, veikusi kancelejas darbus, bijusi mazpulka vadītāja. Darbojusies Rudzātu aizsargu nodaļas aizsardžu pulciņā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
REITERE ELĪNA – kinozinātniece, kino kritiķe.
Dzimusi 1977.gada 6.oktobrī. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā (1985.-1995.g.), Minsteres ģimnāzijā, Vācijā (1995.-1998.g.), Latvijas Kultūras akadēmijā (1998.-2002.g.), Johana Gūtenberga universitātē Maincā, Vācijā (2002.-2006.g.). Iegūts maģistra grāds kino un teātra zinātnē.
Strādājusi kinoforumā Arsenāls (2000.g.), bijusi festivāla Lielais Kristaps (2001., 2007.g.) žūrijas komisijas locekle, Latvijas Kinematogrāfistu savienībā, Starptautiskajā Kino centrā, kopš 2006.g. – Rīgas Kinomuzeja direktore. Publicējusi rakstus par kino dažādos izdevumos. 2007.gadā saņēmusi LR Kultūras ministrijas balvu kategorijā “Daudzsološs muzeja darbinieka pieteikums”.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
RIMOVIČS ANTONS – garīdznieks, mākslinieks (kokgriezējs), Brīvības pieminekļa idejas autors.
Dzimis 1865.gada 9.novembrī Lietuvā, Šauļu pagastā. Pirmo izglītību ieguvis Šauļos, mācījies Pēterpils sv. Katrīnas ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. 1891.gadā tika iesvētīts par priesteri.
Visu savu darba mūžu aizvadījis Latgalē (1891.–1932.g.). Bijis vikārs Vārkavā (1891.–1892.g.), prāvests Rudzātos (1920.–1926.g.). Līdztekus draudžu garīgajai aprūpei viņš cītīgi nodevās koktēlniecībai. Viņa reliģiskās tematikas un rakstura skulptūras un kokgriezumi glabājas daudzās Latgales katoļu baznīcās. Daļa no tām nonākušas Latvijas muzejos un citās kultūras vērtību krātuvēs.
Miris 1933.gada 6.jūlijā, apbedīts Jēkabpils rajona Rubeņu baznīcas dārzā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
RUDZĀTS ALBERTS – sabiedriskais darbinieks, leģionārs.
Dzimis 1919.gada 5.oktobrī Vidzemē, Mētenas (Odzienas) pagastā. Mācījies Rudzātu pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Iesaukts Latviešu leģionā. Par Kurzemes kaujām apbalvots ar otrās pakāpes Dzelzskrustu. Strādājis telefonu rūpnīcā “Western Electric”. Emigrējis uz Indianapoli, kur aktīvi piedalījies sabiedriskā darbā – Daugavas Vanagu un Latviešu katoļu biedrībās.
Miris 2011.gada 24.februārī Indianapolē.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
RUDZĀTS JURIS – aizsargs.
Dzimis 1915.gadā Līvānu pagastā. Mācījies un strādājis tēva saimniecībā. Dienējis Latvijas armijā, sastāvējis Latvijas Aizsargu organizācijā. Līvānu pagastā izveidojis nacionālo partizānu vienību.
Miris 1945.gada 17.novembrī Jersikas pagastā, apbedīts Upenieku kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos