K

KALNIŅŠ KĀRLIS – frontinieks, Līvānu rajona lauksaimniecības bankas vadītājs, gāzes saimniecības Līvānu iecirkņa priekšnieks.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KANKARS JĀNIS – uzņēmējs.
Dzimis 1942.gada 1.augustā Līvānos. Mācījies Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.
Strādājis mēbeļu fabrikā “Teika” par meistaru, ceha priekšnieku, direktoru.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KĀPOSTIŅŠ PĒTERIS – izglītības un sabiedriskais darbinieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Dzimis 1882.gada 4.jūlijā Madonas apriņķa Ļaudonas pagasta Rūcēnos. Bijis Līvānu pilsētas sešklasīgās pamatskolas pārzinis (mācījis matemātiku un ģeogrāfiju), Līvānu namsaimnieku biedrības un luterāņu draudzes priekšnieks, mazpulku rajona vecākais. 1930.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1949.gadā deportēts uz Mordoviju.
Miris izsūtījumā 1950.gada 16.oktobrī.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KĀRKLE ANNA – izglītības darbiniece, folkloriste.
Dzimusi 1962.gada 22.jūnijā Līvānos. Mācījusies Vanagu pamatskolā, Līvānu 1.vidusskolā, Daugavpils Pedagoģiskā institūta bioloģijas – ķīmijas fakultātē.
Strādā Līvānu 1.vidusskolā. Kopš 1990.gada folkloras kopas “Ceiruleits” vadītāja, projekta “Pulkā eimu, pulkā teku” Dienvidlatgales novada bērnu un jauniešu folkloras kopu koordinatore, folkloras nodarbību vadītāja Garezera vasaras vidusskolā ASV. Ar folkloras kopu “Ceiruleits” piedalījusies vairākos Starptautiskos folkloras festivālos Somijā, Zviedrijā, Itālijā, Spānijā, Japānā, Brazīlijā, Turcijā, Gruzijā, Indijā, Ķīnā, Melnkalnē u.c. Saņēmusi LR Kultūras ministrijas prēmiju tautas mākslā; Literatūras, folkloras un mākslas institūta Lielo folkloras balvu (2001.g.); Lielo folkloras gada balvu par izglītības veicināšanu (2005.g.) un Dižo folkloras balvu (2006.g.).

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KĀRKLE JURIS – garīdznieks, skolotājs, publicists, Atzinības krusta kavalieris.
Dzimis 1893.gada 29.janvārī Rožupes pagastā (agrāk Līvānu pagasts). Mācījies Līvānu tautskolā, Sv.Katrīnas ģimnāzijā Pēterburgā, beidzis Pēterburgas garīgo semināru un akadēmiju, ieguvis teoloģijas maģistra grādu. Ordinēts 1916.gadā. Bijis vikārs, skolu kapelāns un prāvests Rēzeknē, Kaunatā, Malnavā, Ilūkstē, Barkavā, Viļānos u.c. Latgaliešu literatūrā pazīstams kā ražīgs tulkotājs no poļu, latīņu un vācu valodas, ticības mācības un vēstures grāmatu autors, lūgšanas grāmatu sastādītājs. Aktīvi darbojies un publicējies latgaliešu presē. Bijis izdevuma “Latgolas Vōrds” līdzstrādnieks un vadītājs.
Miris 1972.gada 16.augustā, apbedīts Ilūkstes kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KĀRKLE-KALNIŅA KRISTĪNE – dziedātāja, mūziķe, pedagoģe.
Dzimusi 1984.gada 19.janvārī Līvānos. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studējusi etnomuzikoloģiju. Ilgus gadus dziedājusi un spēlējusi vijoli mammas folkloristes Annas Kārkles dibinātajā ansamblī “Ceiruleits”, etnoroka grupā “Laimas muzykanti”, kas izdevuši CD “Gonam gona” un “Orkla bolss”.
Aktīvi darbojas pedagoģijas jomā ne tikai Latvijā, strādājot par folkloras un tradicionālās vijoļspēles skolotāju, bet ir vadījusi tradicionālās mūzikas nodarbības arī ASV, Kanādā un Austrālijā. Kā vijolniece un dziedātāja piedalījusies dažādās teātra izrādēs, tostarp izrādē “Drakula. Dēmoni” Latvijas Nacionālajā teātrī (rež. Regnārs Vaivars), kā muzikālās daļas vadītāja. Aktīvi koncertē dažādos festivālos Latvijā un pasaulē. Sadarbojoties ar komponistu Valtu Pūci ierakstīts albums “Šaizemē/Taizemē”, bet jaunākais veikums ir muzikālais projekts CD “Es arī” kopā ar pasaulē zināmo etnodžeza trio “The Shin” (Gruzija). 2010.gadā bijusi Eirovīzijas nacionālās atlases fināliste. Folkgrupas “Raxtu raxti” un etnomūzikas grupas “Brāļi un māsas” dalībniece.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KARPENKO ZANE – tulkotāja, pasniedzēja.
Dzimusi 1984.gada 8.decembrī Līvānos. Mācījusies Līvānu ģimnāzijā, beigusi Līvānu mūzikas un mākslas skolu. Mācoties Līvānos, Londonā pārstāvējusi Latviju publiskās runas konkursā angļu valodā. Studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā, studiju laikā – Meksikas Savienoto Valstu valdības stipendiāte. Biznesa Augstskolas Turība profesionālās terminoloģijas (vācu, franču, spāņu, krievu) pasniedzēja, tulkotāja no spāņu valodas.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KASSALIS EDGARS – Latvijas Universitātes profesors, Dr. ek., docents.
Dzimis 1946.gadā Līvānos. Studējis P.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas fakultātē, inženiera – ekonomista specialitātē. 1975.gadā ieguvis Ekonomikas zinātņu grādu, strādājis LU Ekonomikas un vadības fakultātē, Tautsaimniecības katedras profesors, Attīstības un plānošanas departamenta doktora darba vadītājs, LU vadošais pētnieks.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KAŠA RITA – pasniedzēja un pētniece Rīgas Ekonomikas augstskolā.
Dzimusi 1977.gada 1.oktobrī Līvānos. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā; Latvijas Universitātē, Vēstures un filozofijas fakultātē, ieguvusi Bakalaura grādu Politikas zinātnē; Latvijas Universitātē, Sociālo zinātņu fakultātē, Politikas zinātnes maģistratūrā; Ņujorkas Pavalsts universitātes Bufalo (University at Buffalo, SUNY) absolvente.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KAZLASS JEZUPS (Kazlass Jāzeps) – katoļu garīdznieks, literāts un publicists.
Dzimis 1887.gada 15.martā Lietuvā Utenas apriņķī. Mācījies Viļņas ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. 1913.gadā ordinēts. Kalpojis Rudzātu (1918.-1920.g.), Bērzgales (1920.-1928.g.), Višķu (1944.-1946.g.) u.c. katoļu draudzēs. Kalpojot Rudzātu draudzē, noorganizējis baznīcas kori, viņa vadībā uzcelta plebānija. Latgaliešu preses izdevumos publicējis rakstus par kultūras un reliģijas jautājumiem, vairāku lugu autors.
Miris 1965.gada 16.septembrī Ļeņingradā, apbedīts Lietuvā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KAZULIŅŠ VOLDEMĀRS – ekonomists, pedagogs.
Dzimis 1906.gada 6.novembrī Jersikā. Ekonomikas zinātņu maģistrs. Ilgus gadus bijis Uzskaites un kredītu tehnikuma pedagogs.
Miris 1973.gada 9.augustā, apbedīts Sarkandaugavas kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KLAUSTIŅŠ OSVALDS – mežkopis, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Dzimis 1883.gada 26.maijā Ezeres pagasta Garozas muižā. Bijis Līvānu virsmežzinis (1921.-1940.g.) 1941.gadā arestēts un deportēts uz Astrahaņu. 1936.gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris deportācijā 1942.gadā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KLAUŽS JĀNIS – politiķis.
Dzimis 1953.gada 6.maijā Līvānos. Beidzis Līvānu 1.vidusskolu, Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (1977.). Pirmā darba vieta Līvānu eksperimentālais māju būves kombināts, bijis VAS “Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales mežsaimniecības izpilddirektors. No 2001.gada Līvānu novada domes deputāts, no 2002.gada līdz 2006.gadam Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietnieks. Bijis LR 9., 10., 11. un 12.Saeimas deputāts.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KOKLE TERĒZE – gleznotāja Leo Kokles sieva.
Dzimusi 1934.gada 21.oktobrī Līvānos. Mācījusies Līvānu vidusskolā un Rīgas tirdzniecības skolā. Strādājusi elektrospuldžu rūpnīcā un Neredzīgo biedrībā par grāmatvedi, 37 gadus nostrādājusi Mākslas fonda salonā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KOVČI JOSIFS – sportists (kikbokseris), treneris.
Dzimis 1966.gadā Ungārijā. Dzīvo un strādā Līvānos. Četrkārtējs Latvijas čempions, Dānijas (1996.g.), Čehijas (1997.g.), Itālijas (1997.g.), Somijas un Igaunijas čempions, vairāku Eiropas čempionātu godalgoto vietu ieguvējs. Līvānu kikboksa sporta kluba “Skits” dibinatājs un treneris.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KOVČI OTTO – kikbokseris, džeza pianists.
Dzimis 1988.gadā Līvānos. Mācījies Līvānu mūzikas skolā, Līvānu 1.vidusskolā, Daugavpils mūzikas vidusskolā, trenējies Līvānu kikboksa klubā „SKITS”. Eiropas kikboksa čempions, 6 kārtējais Latvijas čempions, čempiona tituls Krievijas atklātā kikboksa kausa izcīņas čempionātā. Starptautisko džeza festivālu dalībnieks, studējis Rīgas Pedagoģiskās izglītības vadības akadēmijas Džeza fakultātē, Nīderlandē. Mūzikas skolotājs Bolderājas mūzikas un mākslas skolā un Rīgas 72.vidusskolā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KRĒMERS JŪDA – ķīmiķis farmaceits, bioloģijas doktors, profesors.
Dzimis 1907.gada 25.jūnijā Līvānos. Mācījies Līvānu 6 kl. pamatskolā, studējis LU. Bijis aptieku pārvaldnieks Līvānos, Ventspilī un Rīgā, LU Medicīnas fakultātes bioķīmijas katedras vecākais laborants, asistents, Rīgas Medicīnas institūta docētājs, profesors. Pētījis olbaltumu nozīmi uzturā un parentālajā barošanā. Vairāk nekā 60 zinātnisko publikāciju autors. LPSR Valsts prēmijas laureāts.
Miris 1979.gada 25.septembrī, apbedīts Rīgā, Šmerļa kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KRIĶIS ANDRIS – ķīmijas doktors, inženieris mežkopis.
Dzimis 1936.gada 16.februārī Līvānos. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, Rīgas Politehnisko institūtu. Bijis Latvijas Valsts meliorācijas projektēšanas institūta vecākais inženieris, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Vissavienības Zinātniskās pētniecības institūta Dabas aizsardzības laboratorijas vadītājs, LR Vides aizsardzības komitejas Vides aizsardzības darba koordinācijas pārvaldes priekšnieks, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides problēmu analīzes centra Helsinku komisijas LA Latvijas biroja vadītājs. Zinātnisko publikāciju un monogrāfiju autors.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KRIĶIS JŪLIJS – inženieris kultūrtehniķis, purvu pētnieks.
Dzimis 1903.gada 29.jūlijā Launkalnes pagastā. Viņa vadībā uzcelta Līvānu kūdras fabrika, bijis tās pārvaldnieks. Latvijas ZA purvu zinību institūta zinātniskais līdzstrādnieks.
Miris 1983.gada 10.novembrī Carnikavā, apbedīts Siguldas kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KRIĶIS JURIS – fiziķis – matemātiķis.
Dzimis 1939.gada 10.novembrī Līvānos. Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūta darbinieks. Zinātnisko publikāciju autors.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KRISTOVSKA INETA – Ekonomikas un Filoloģijas doktore.
Dzimusi 1968.gada 2.februārī Līvānos. Mācījusies Latvijas Universitātē. Kopš 2005.gada Biznesa vadības koledžas direktore. Bijusi eksperte un koordinatore 12 liela mēroga starptautiskiem projektiem tālmācības un tālākizglītības jautājumos. Stažējusies Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Beļģijā, Slovēnijā, Grieķijā, Krievijā un citviet. Ir autore apmēram 15 zinātniskām publikācijām.
Asociētā profesore Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA, kur veic akadēmisko un zinātnisko darbu. Viņa ir arī Akadēmiskās informācijas centra, Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras izglītības kvalitātes un akreditācijas komisijas eksperte. Ir biedrības “Latvijas Tālmācības centrs” valdes locekle (kvalitātes vadība tālmācībā, lekcijas un kursi akadēmiskajam personālam par tālmācības iespējām augstākajā izglītībā, mobilā studiju vide).

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KRONBERGA ZANE (dzimusi SILIŅA) – psiholoģe, psihoterapeite.
Dzimusi 1977.gada 2.maijā Līvānos. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā, Latvijas Universitātē Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātē, maģistra grāds psiholoģijā, Viļņas Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūtā. 1999.-2003.g. – brīvprātīgais konsultants krīzes centrā “Skalbes”, psiholoģe krīzes centrā ielas bērniem “Marsa gatve”, 2003.-2004.g. – psiholoģe primārās veselības aprūpes centrā “Ziepniekkalns”, 2004.-2005.g. – psiholoģe Latvijas bērnu paliatīvā aprūpes dienestā. Sertificēta klīniskā psiholoģe. Vada Latvijas autisma centra speciālistu komandu, veic psiholoģisko izpēti, psiholoģisko konsultēšanu bērniem un pusaudžiem, individuālas un grupu nodarbības saskarsmes un komunikāciju prasmju attīstīšanai.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KULAKOVS JURIS – komponists, mūziķis.
Dzimis 1958.gada 20.maijā Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, Līvānu vakara vidusskolā, Līvānu bērnu mūzikas skolā un J.Mediņa mūzikas vidusskolā. Studējis Latvijas konservatorijas Kultūrizglītības nodaļas pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasē.
Asambļa “Menuets” pianists , ansambļa “Pērkons” dibinātājs un vadītājs, Ievas Akurāteres soloprojektu autors (no 1985.g.). Ar “Menuetu” koncertējis Polijā, VDR (1979.g.), ar “Pērkonu” – ASV, Kanādā, Francijā, Zviedrijā (1989.–1998.g.), ar Ievu Akurateri – Francijā (1994.g.), ar Edgaru Liepiņu – Austrālijā (1995.g.), ar trim tenoriem – ASV (2002.g.). Kopš 2002.gada – Latvijas komponistu savienības valdes loceklis. Sarakstījis mūziku vairāk nekā 20 izrādēm visos Latvijas teātros. Lielas formas darbi: viencēliena opera Debešķīgā nepieciešamība (1994.g.); Mateja pasija (1997.g.); Mistērija par Rīgu (2001.g.); rolopera Čigāns sapnī (2002.g.); kantāte Sarkanais vilciens (2005.g.). Līvānu Goda pilsonis (2011.g.).

Miris 2024.gada 12.februārī Rīgā, apbedīts Līvānu kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KUĻGAJEVA SVETLANA – gleznotāja.
Dzimusi 1959.gada 13.februārī Daugavpilī. Mācījusies Daugavpils 8.vidusskolā, Urālu lietišķās mākslas vidusskolā, akmens mākslinieciskās apstrādes nodaļā. Bijusi Līvānu stikla fabrikas stikla māksliniece, Preiļu patērētāju biedrības māksliniece – noformētāja, Līvānu 2.vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja. 2006.gadā atvērusi savu vizuālās reklāmas firmu SIA “MSM design”. Personālizstādēs piedalās ar gleznām, datorgrafiku un dekoriem.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KURČINS AUGUSTS – zinātnieks.
Dzimis 1928.gada 5.novembrī Rudzātu pagastā. Mācījies Rudzātu pamatskolā, Preiļu vidusskolā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Latvijas universitātē. Bijis LLU Augsnes zinātnes un ģeoloģijas katedras vecākais laborants, asistents, vecākais pasniedzējs, Augsnes agroķīmijas katedras lektors. Latgales Pētniecības institūta izglītības un pedagoģijas darba grupas loceklis, studentu korporācijas “Ventonia” biedrs.
Miris 2014.gada 1.septembrī Jelgavā. Apbedīts Jelgavas Bērzu kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

KURSĪTE-PAKULE JANĪNA – filoloģijas doktore, profesore, literatūrzinātniece, folkloras pētniece, politiķe, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere.
Dzimusi 1952.gada 8.martā Rožkalnu pagasta Arendolē. Mācījusies Āmuļu astoņgadīgajā skolā un Līvānu 1.vidusskolā. Studējusi Tartu un Latvijas universitātēs. Habilitētā filoloģijas doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, LU un Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Latvijas Zinātnes padomes loc., LU Senāta locekle, zinātņu komisijas priekšsēdētāja, KKF fonda Kultūras padomes locekle, LFMI domes priekšsēdētāja, Rakstnieku Savienības biedre. Vairāku grāmatu autore, rakstījusi apceres par dzejas teorijas jautājumiem, kultūrvēsturi un mitoloģiju. Saņēmusi Lietuvas Ģedimina ordeni. Vairāku Saeimu deputāte.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos