M
A – B – C – D – E – F – G – H – I – J – K – L – M – N – O – P – R – S – Š – T – V – Z
MARKOTS AIVARS – ģeogrāfijas zinātņu maģistrs, LU vadošais pētnieks, LU docents.
Dzimis 1958.gada 21.aprīlī Līvānos. Latvijas Universitātes ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeogrāfijas nodaļas, ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras docents un lektors, topogrāfijas laboratorijas vadītājs kopš 1980.gada, ģeoekoloģijas un deomorfoloģijas katedras kartogrāfijas koordinācijas padomes priekšsēdētājs. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras ģeoloģijas informācijas, zemes dzīļu resursu un licencēšanas nodaļas, reģionālās ģeoloģijas daļas vadošais pētnieks. Vadījis Latvijas aizsargājamo ģeoloģisko objektu saraksta izstrādi. Zinātnisko publikāciju, monogrāfiju, mācību grāmatu un citu publikāciju autors. Uzstājies zinātniskajās konferencēs un kongresos, vadījis studējošo pētniecisko darbu izstrādi, veicis dažādus organizatoriskos pienākumus.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MARKOTS PĒTERIS – PSRS sporta meistars, riteņbraucējs.
Dzimis Turku pagasta “Silavās”. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā (beidzis 1951.gadā), LVFKI treneru skolā ar specializāciju riteņbraukšanā. Republikas izlases komandas dalībnieks. Piedalījies Vissavienības daudzdienu velobraucienos. 1954.gadā valsts meistarsacīkstēs Maskavas Kurkinas trasē izcīnījis septīto vietu 180 km distancē un izpildījis sporta meistara normu. Darbojies “Daugavas” Rīgas riteņbraukšanas kluba sporta skolā, republikas riteņbraukšanas federācijas treneru padomes jaunatnes komisijas loceklis.
Miris 1990.gadā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MAULIŅA ANNA – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta direktore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Bibliotēkas zinātnes un informācijas zinātnes nodaļas lektore.
Dzimusi 1939.gadā Rudzātu pagastā. Mācījusies bibliotēku zinātni Latvijas Valsts universitātē, sociālo zinātņu maģistre. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta direktore (2002.–2011.g.); no 2003.gada žurnāla “Bibliotēku Pasaule” galvenā redaktore; Latvijas Bibliotekāru biedrības prezidente, LNB direktora vietniece (2002.–2007.g.). Par nopelniem Latvijas valsts labā, 2008.gadā piešķirts V šķiras Atzinības krusts.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MEIKŠĀNS IZIDORS – pedagogs, psihologs un filozofs.
Dzimis 1900.gada 16.novembrī Sutru pagasta Babinovā. 1908.gadā ģimene izceļo uz Sibīriju. Studējis Rietumtautu komunistiskajā universitātē (1926.–1931.g.). LPSR Izglītības ministra vietnieks (1946.–1949.g.), Latvijas Valsts pedagoģijas institūta docētājs (1946.–1953.g.), LPSR Skolu zinātniskās pētniecības institūta direktors (1952.–1956.g.) un zinātniskais līdzstrādnieks (1956.–1966.g.). Publicējis rakstus par psiholoģijas un pedagoģijas jautājumiem.
Miris 1975.gada 3.jūlijā, apbedīts Rīgā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MILTS AUGUSTS – filosofs, filosofijas zinātņu doktors, profesors.
Dzimis 1928.gada 28.maijā Turku pagasta Līcīšos (agrāk Līvānu pagasts). Mācījies Līvānu pamatskolā, Līvānu komercskolā, vēlākajā Līvānu ekonomiskajā tehnikumā. Beidzis Latvijas Pedagoģiskā institūta vēstures fakultāti, Ļeņingradas Valsts universitātes filosofijas fakultāti.
Strādājis Rīgas 6. un Skaistkalnes vidusskolās, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Sankt-Pēterburgas (Ļeņingradas) universitātē, Latvijas Universitātē.
Augustam Miltam ir vairāk kā 200 zinātnisko un populārzinātnisko publikāciju, tajā skaitā grāmatas “Harmoniskais un disharmoniskais personībā”, “Filozofiski ētiska apcere”, “Esejas par morāli”, “Ētika”, “Personības un sabiedrības ētika” u.c.
Miris 2008.gada 13.aprīlī.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MILZERE NATĀLIJA – izglītības darbiniece, Ata Kronvalda prēmijas laureāte.
Dzimusi 1942.gada 26.martā Līvānos. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā, Daugavpils pedagoģiskajā institūtā ķīmijas – bioloģijas fakultātē (1965.g.). Pēc institūta beigšanas uzsākusi darbu Saldus 1.vidusskolā. Vadījusi rajona bioloģijas skolotāju metodisko apvienību un klātienes – neklātienes kursus Saldus, Kuldīgas, Dobeles, Tukuma bioloģijas skolotājiem (1984.-1985.g.). Aktīvi darbojusies bioloģijas skolotāju asociācijā un tās valdē. Saņēmusi daudz apbalvojumu, t.sk. Ata Kronvalda prēmiju. Aktīvi darbojusies Saldus Romas katoļu draudzē un Maltas palīdzības dienestā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUIŽNIEKS IGNATS – prozaiķis, dzejnieks, kritiķis.
Dzimis 1909.gada 13.aprīlī Līvānu pagasta Šlosbergu ciemā (tagad Jersikas pagasts). Mācījies Rīgas Tautas augstskolā. “LPSR Augstākās Padomes Ziņotāja” un žurnāla “Karogs” redaktors (1946.-1948.g). Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes sekretārs (1949.-1950.g.), laikraksta “Cīņa” korespondents (1950.-1953.g.), “Literatūras un Mākslas” redaktors (1958.-1963.g.), redaktora vietnieks (1963.-1966.g.). Rakstījis stāstus, fabulas, recenzijas.
Miris 1983.gada 15.aprīlī, apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUIŽNIEKS IZIDORS – politiķis, izglītības darbinieks, jurists.
Dzimis 1889.gada 5.jūlijā Līvānu pagastā (tagad Jersikas pagasts). Mācījies Līvānu pagasta un pilsētas skolā (1909.-1915.g.), 1916.gadā beidzis četrklasīgo augstāko tautskolu. 1920.gadā beidzis Rēzeknes skolotāju kursus, bet 1927.gadā – Rīgas valsts vidusskolu pieaugušajiem. Studējis tieslietas Latvijas universitātē. Strādājis par skolotāju Līvānu pagasta Šlosbergas skolā, Līvānu pagasta pamatskolā un Tiltu pamatskolā Līksnas pagastā, vēlāk strādājis par revidenta palīgu Valsts kontrolē. Darbojies Latgales Zemnieku partijā, no 1923.gada bijis LSDSP biedrs, sācis partijas grupas organizēšanu Līksnas pagastā. Bijis arī Tautas labklājības ministrijas darba inspektors, jūrniecības darba inspektors, Valsts kontroles revidenta 2.šķiras palīgs, 3. un 4.Saeimas deputāts, LSDSP Latgales apgabala komitejas laikraksta “Latgolas Dorbs” redakcijas kolēģijas loceklis.
1934.gada 16.maijā apcietināts, ievietots Rīgas Centrālcietumā, pēc tam Liepājas koncentrācijas nometnē, 1935.gada 29.martā no nometnes atbrīvots. No 1938.gada advokāta D.Hibšmana palīgs Daugavpilī. 1940.gadā iecelts par Daugavpils apriņķa Tautas saeimas vēlēšanu komisijas locekli. 1940.gada 28.septembrī apcietināts, ievietots Daugavpils cietumā. 1941.gada 19.aprīlī piespriesti 8 gadi ieslodzījumā, 1949.gadā pēc soda izciešanas atbrīvots.
Miris 1981.gada 26.janvārī, apbedīts Jersikas pagasta Škaparu kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUKTUPĀVELS MĀRIS – mūziķis, folklorists. Dzimis 1962.gada 23.decembrī Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, Natālijas Draudziņas vidusskolā Rīgā, Rīgas 3.tehniskajā skolā. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā. Folkloras ansambļa “Skandinieki” un “Iļģi”, kā arī rokgrupas “Jauns mēness” mūziķis. Koncertējis arī starptautiskos festivālos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUKTUPĀVELS VALDIS – mākslas doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors etnomuzikoloģijā, komponists un mūziķis.
Dzimis 1958.gada 9.janvārī Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā. Beidzis Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti un Latvijas Mūzikas akadēmijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti.
No 1987.gada strādā Latvijas Universitātē, bijis etniskās kultūras pētniecības grupas līdzstrādnieks un etniskās kultūras centra mūzikas speciālists. LU asociētais profesors etnomuzikoloģijā, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors. Grāmatu, zinātnisku un enciklopēdisku rakstu autors. Komponējis mūziku grupām, filmām, izdevis solo ierakstu Valdis Muktupāvels – Kokles.
Apbalvots ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina 5.pakāpes ordeni (2001.g.), ieguvis Lielo Folkloras gada balvu (2003., 2005.g.), Norden Latvijā gada balvu Ar sirdi ziemeļos (1999.g.) un O. Vācieša literāro prēmiju autoru grupas sastāvā (1993.g.). Ievēlēts par Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības padomes prezidentu (2013.g.).
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUNDURS JĀNIS – kolekcionārs.
Dzimis 1954.gada 19.novembrī Līvānu pagastā. Beidzis Rīgas 9.arodskolu (1964.g.). Strādājis Ekspedīcijas zvejas pārvaldē, Jēkabpils sakaru mezglā, 37 gadus Latvenergo sistēmas sakaru kabeļu dienestā (1969.–2006.g.). 1967.gadā sācis kolekcionēt latviešu preses izdevumus (vecākais izdots 1822.g.). Kolekcijā ir arī pastmarkas, naudas zīmes, autobusu biļetes, grāmatu zīmes un atklātnes. Savu kolekciju izrādījis vairākās izstādēs: “Par ko smējās vakar un par ko smejas šodien” humora atklātņu un preses izdevumu izstādē, kas veltīta joku dienai 1.aprīlim (1999.g.); “Līgo svētki līgo cauri gadu simtiem” (2001.g.) un “Ziemassvētki pastkartēs” (2006.g.).
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUNDURS VIKTORS (ps. Viktors SKUJA) – literāts, liriķis, kritiķis.
Dzimis 1914.gada 6.oktobrī Līvānu pagasta Augšmuktos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Studējis Rīgas arhidiecēzes katoļu teoloģijas augstskolā un Latvijas Universitātē Filoloģijas un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā. Strādājis Latvijas Valsts bibliotēkā. Rakstījis un publicējis stāstus, tēlojumus, rakstus par literatūras vēstures un teorijas jautājumiem, recenzijas par jaunākajām grāmatām. 1941.gada 14.jūnijā represēts.
Miris 1942.gada 25.maijā ieslodzījumā Molotovas apgabalā, Usoļlagā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos