R

RADIONOVS FEOFANS – Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1892.gada 11.martā Līvānu pagastā. Dienējis krievu armijā (1915-1918), Latvijas armijā iesaukts 1919.g. jūnijā. Dižkareivis 4.Valmieras kājnieku pulkā. Par kauju nopelniem pie Dignājas un Bauskas paaugstināts par kaprāli. 1920.gadā apbalvots par cīņu 1919.gada 19.oktobrī pie Jaunjelgavas tilta. Atvaļināts 1921.gada sākumā. Dzīvojis Medņu pagasta Ungurmuižas Jaunzundānos.
Miris 1972.gadā Aizkrauklē.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

RAUDIVE ANTOŅINA – pedagoģe.
Dzimusi 1913.gada 7.augustā Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagasta Subinaitu ciemā. Beigusi Rēzeknes komercskolu (1933), kursus Bulduru Dārzkopības skolā un mājsaimniecības kursus Rīgas Valsts paraugskolā. Strādājusi Rudzātu pamatskolā (1935-1938), pasniegusi praktiskās mācības, veikusi kancelejas darbus, bijusi mazpulka vadītāja. Darbojusies Rudzātu aizsargu nodaļas aizsardžu pulciņā.

Mirusi 2014.gada 15.septembrī.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

REITERE ELĪNA – kinozinātniece, kino kritiķe.
Dzimusi 1977.gada 6.oktobrī. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā (1985-1995), Minsteres ģimnāzijā, Vācijā (1995-1998), Latvijas Kultūras akadēmijā (1998-2002), Johana Gūtenberga universitātē Maincā, Vācijā (2002-2006). Iegūts maģistra grāds kino un teātra zinātnē.
Strādājusi kinoforumā Arsenāls (2000), bijusi festivāla Lielais Kristaps (2001, 2007) žūrijas komisijas locekle, Latvijas Kinematogrāfistu savienībā, Starptautiskajā Kino centrā, kopš 2006.g. – Rīgas Kinomuzeja direktore. Publicējusi rakstus par kino dažādos izdevumos. 2007.gadā saņēmusi LR Kultūras ministrijas balvu kategorijā “Daudzsološs muzeja darbinieka pieteikums”.

2026.gadā saņēmusi Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā. 

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

RIMOVIČS ANTONS – garīdznieks, mākslinieks (kokgriezējs), Brīvības pieminekļa idejas autors.
Dzimis 1865.gada 9.novembrī Lietuvā, Šauļu pagastā. Pirmo izglītību ieguvis Šauļos, mācījies Pēterpils sv. Katrīnas ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. 1891.gadā tika iesvētīts par priesteri.
Visu savu darba mūžu aizvadījis Latgalē (1891–1932). Bijis vikārs Vārkavā (1891–1892), prāvests Rudzātos (1920–1926). Līdztekus draudžu garīgajai aprūpei viņš cītīgi nodevās koktēlniecībai. Viņa reliģiskās tematikas un rakstura skulptūras un kokgriezumi glabājas daudzās Latgales katoļu baznīcās. Daļa no tām nonākušas Latvijas muzejos un citās kultūras vērtību krātuvēs.
Miris 1933.gada 6.jūlijā, apbedīts Jēkabpils rajona Rubeņu baznīcas dārzā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

ROBEŽNIEKS OSVALDS – aizsargs.

Dzimis 1898.gada 10.jūnijā Līvānu pagasta Robežniekos. Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks, Daugavpils aizsargu pulka Līvānu nodaļas aizsargs. Emigrējis uz Čikāgu (1944).

Miris 1980.gada 15.septembrī.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

ROMĀNE MĀRĪTE (īst.v. Marija Romāne) – izglītības darbiniece, žurnāliste.

Dzimusi 1932.gada 15. maijā Līvānu pagasta Romānos. Bijusi skolotāja Rīgas 17.astoņgadīgajā skolā, Rīgas 53.vidusskolā (1955-1965); radio Bērnu un jaunatnes redakcijas redaktore un vadītāja (1965-1980), izdevniecības “Liesma” Jaunatnes literatūras redakcijas vadītāja (1980-1985), LPSR Valsts izdevniecības poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības komitejas Izdevniecības daļas vadītāja (1985-1988), žurnālistu savienības biedre (1971); vairāku grāmatu un rakstu autore – “Desmitvīru spēks” (1984), “Noslēpumi” (1989).

Mirusi 2022.gada 30.septembrī.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

ROMANENKO NIKOLAJS – sporta treneris, izglītības darbinieks.

Dzimis 1952.gada 3.decembrī Baltkrievijā. Līvānu stikla rūpnīcas sporta metodiķis un basketbola treneris; Preiļu rajona ISS treneris; Daugavpils basketbola kluba treneris; Daugavpils Universitātes sieviešu basketbola komandas un Bērnu un Jauniešu Sporta skolas galvenais treneris. Sporta pedagoģijas maģistrs, Daugavpils Universitātes lektors. Augstskolas docētājs kopš 1994.gada.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

ROMANOVSKIS JĀNIS – katoļu garīdznieks.

Dzimis 1889.gada 20.februārī Līvānu pagastā. Mācījies Līvānu pilsētas skolā, studējis Garīgajā seminārā. Ordinēts par priesteri 1922.gada 7.jūnijā. Bijis prāvests Pustiņas draudzē (1933-1937). Vadījis Augškalnes baznīcas celtniecību (1927-1928).

Miris 1937.gada 3.februārī, apbedīts Pustiņas baznīcas dārzā, kurā 1938.gada 26.jūnijā atklāts piemineklis.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

ROMANOVSKIS PĒTERIS – uzņēmējs, tautsaimnieks.

Dzimis 1967.gada 25.augustā. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātē. SIA “Līvānu kūdras fabrika” valdes priekšsēdētājs, SIA “Zelta zeme” prokūrists, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales padomes loceklis, Līvānu novada domes deputāts.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

RUBENE TERĒZIJA – kultūras darbiniece, folkloriste.

Dzimusi 1960.gadā Rožupes pagastā. Mācījusies Rožupes pamatskolā, Līvānu vidusskolā, studējusi Latvijas Konservatorijā. Ilggadēja Turku pagasta Zundānu tautas nama vadītāja (1982-) un  folkloras kopas “Turki” vadītāja. Lielās folkloras gada balvas saņēmēja (2006). Titula “Līvānu Goda pilsonis” ieguvēja (2025).

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

RUBENS DĀVIDS – pašvaldību darbinieks, politiķis, dzejnieks.

Dzimis 2001.gada 16.maijā Rudzātos. Mācījies Rudzātu vidusskolā, studējis Rīgas Tehniskajā universitātē. Līvānu novada domes priekšsēdētājs (2025-), Līvānu novada domes deputāts, Līvānu novada pašvaldības vairāku komisiju loceklis. Dzejoļu krājuma “Tā pil laiks” autors. Bijis VAS “Valsts nekustamie īpašumi” korporatīvās komunikācijas projektu vadītājs.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

RUBULA VIKTORIJA – medicīnas darbiniece (stomatoloģe).

Dzimusi 1952.gada 19.februārī Aglonas novadā. Mācījusies Aglonas vidusskolā, studējusi Rīgas medicīnas institūtā. Ilggadēja Līvānu stomatoloģe – zobārste Līvānu poliklīnikā (1975-), Līvānu būvmateriālu rūpnīcā un zobārstniecības privātprakse Līvānu slimnīcā.

Mirusi 2014.gada 4.martā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

RUDZĀTE-DRIČE ZENTA– trimdas sabiedriskā darbiniece, Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības “Dzintars” prezidente.
Dzimusi 1932.gada 22.novembrī Līvānos. Mācījusies Līvānu pamatskolā, pēc tam izglītību turpinājusi bēgļu gaitās Vācijā un ASV.
Strādājusi Indianas universitātes medicīniskā centra pētniecības nodaļā par tehnoloģi. Savu brīvo laiku veltījusi sabiedriskajam darbam, bijusi skolu vecāku padomēs, skautu organizācijā. Studiju gados iestājusies Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienībā “Dzintars”, no 1993. līdz 1997.gadam veikusi šīs apvienības prezidentes pienākumus.
Mirusi 2001.gada 24.aprīlī Indianapolē ASV.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

RUDZĀTS ALBERTS – sabiedriskais darbinieks, leģionārs.
Dzimis 1919.gada 5.oktobrī Vidzemē, Mētenas (Odzienas) pagastā. Mācījies Rudzātu pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Iesaukts Latviešu leģionā. Par Kurzemes kaujām apbalvots ar otrās pakāpes Dzelzskrustu. Strādājis telefonu rūpnīcā “Western Electric”. Emigrējis uz Indianapoli, kur aktīvi piedalījies sabiedriskā darbā – Daugavas Vanagu un Latviešu katoļu biedrībās.
Miris 2011.gada 24.februārī Indianapolē.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

RUDZĀTS JURIS – aizsargs.
Dzimis 1915.gadā Līvānu pagastā. Mācījies un strādājis tēva saimniecībā. Dienējis Latvijas armijā, sastāvējis Latvijas Aizsargu organizācijā. Līvānu pagastā izveidojis nacionālo partizānu vienību.
Miris 1945.gada 17.novembrī Jersikas pagastā, apbedīts Upenieku kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

RUDZĪTE-GRIĶE MARIKA – uzņēmēja, jauniešu koordinatore.

Dzimusi 1976.gada 12.oktobrī Rīgā. Mācījusies Līvānu vidusskolā, studējusi Daugavpils universitātē. Latgales mūsdienu amatniecības vērtību mājvietas “Handmade Latgola” dibinātāja un vadītāja. Bijusi vairāku uzņēmumu (SIA “ArGaumi”, SIA “Envide”) dibinātāja; Bērnu un jauniešu konsultatīvā centra “Paspārne” vadītāja (2000-); Līvānu novada domes attīstības plānošanas nodaļas vadītāja. Strādājusi Līvānu uzņēmējdarbības atbalsta centrā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

RUISA VALIJA – pašvaldību darbiniece, lauksaimniece.

Dzimusi 1962.gada 23.decembrī. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, studējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Bijusi zootehniķe kolhozā “Nākotne”; Sutru pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece (2005-2006), priekšsēdētāja (2006-2009) un pārvaldes vadītāja (2009-2019); Līvānu novada domes deputāte; Latvijas Zemnieku federācijas valdes locekle (2005-2006); Preiļu rajona partnerības padomes locekle; Preiļu rajona lauksaimnieku apvienības biroja vadītāja.

Mirusi 2019.gada 2.februārī.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

RUSIŅA VALIJA – izglītības darbiniece, māksliniece.

Dzimusi 1959.gada 3.oktobrī. Bijusi ilggadēja Līvānu mākslas skolas direktore (1995?-2010), Līvānu eksperimentālā māju būves kombināta māksliniece.

Mirusi 2016.gada 5.septembrī.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

RUSIŅŠ ANTONS – leģionārs, izglītības un sabiedriskais darbinieks.

Dzimis 1921.gada 2.aprīlī Vārkavas pagasta Sutros. Mācījies Preiļu lauksaimniecības skolā. 1943.gadā iesaukts latviešu leģionā, bija izsūtīts uz Gulaga lēģeri Karēlijā. Pēc atgriešanās Latvijā strādājis par rēķinvedi kolhozā, no 1959.gadā Zasas vidusskolā. Četru grāmatu autors (“Svētceļojums”, “Mātes varoņdarbs”, “Dievs, morāle un ciešanu problēma”, “Disputs ar ticības brāļiem”).

Miris 2005.gada 4.maijā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos