M
A – B – C – Č – D – E – F – G – H – I – J – K – Ķ – L – M – N – O – P – R – S – Š – T – U – V – Z
MAČUKS ANTONS – katoļu garīdznieks.
Dzimis 1866.gada 3.oktobrī Lietuvā. Par katoļu garīdznieku iesvētīts 1888.gadā. Bijis vikārs Līvānos (pirmā darba vieta), Pasienē, Rēzeknē; rezidents Vārkavā, Znotiņos, Nīcgalē. Represēts uz Sibīriju (Krievija), atgriezies Latvijā 1935.gadā.
Miris 1940.gada 2.februārī, apbedīts Znotiņu draudzes Sīļu kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MAGDAĻENOKS JĀNIS – uzņēmējs fotogrāfs.
Dzimis 1965.gada 23.janvārī Preiļos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, Rīgas 34.profesionāli tehniskajā vidusskolā. SIA “Minox” valdes loceklis, Līvānu novada domes deputāts. Viens no Līvānu televīzijas izveidotājiem. Strādājis par fotogrāfu Līvānu Pakalpojumu kombināta fotosalonā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MALNAČS JĀNIS – dzelzceļnieks.
Dzimis 1899.gada 27. novembrī Līvānu pagastā. Mācījies Līvānu pilsētas skolā. Bijis dzelzceļu stacijas priekšnieka palīgs Skaistā, Daugavpilī (1921-1930); stacijas priekšnieks Rītupē (1934-1939), Rēzeknē (1939-).
Par tālāko dzīvi informācijas nav.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MAMIKONJANS AŠOTS – sabiedriskais darbinieks, tautsaimnieks, uzņēmējs. Dzimis 1950.gada 26.oktobrī Taškentā. Strādājis par meistaru Līvānu stikla fabrikā, bijis Līvānu novada domes deputāts, SIA “Līvānu karbons” direktors, SIA “LatArKoks” vadītājs. Līvānu vecticībnieku biedrības “Pomorje” valdes loceklis.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MARKOTS AIVARS – ģeogrāfijas zinātņu maģistrs, LU vadošais pētnieks, LU docents.
Dzimis 1958.gada 21.aprīlī Līvānos. Latvijas Universitātes ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeogrāfijas nodaļas, ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras docents un lektors, topogrāfijas laboratorijas vadītājs kopš 1980.gada, ģeoekoloģijas un deomorfoloģijas katedras kartogrāfijas koordinācijas padomes priekšsēdētājs. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras ģeoloģijas informācijas, zemes dzīļu resursu un licencēšanas nodaļas, reģionālās ģeoloģijas daļas vadošais pētnieks. Vadījis Latvijas aizsargājamo ģeoloģisko objektu saraksta izstrādi. Zinātnisko publikāciju, monogrāfiju, mācību grāmatu un citu publikāciju autors. Uzstājies zinātniskajās konferencēs un kongresos, vadījis studējošo pētniecisko darbu izstrādi, veicis dažādus organizatoriskos pienākumus.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MARKOTS PĒTERIS – PSRS sporta meistars, riteņbraucējs.
Dzimis Turku pagasta “Silavās”. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā (beidzis 1951.gadā), LVFKI treneru skolā ar specializāciju riteņbraukšanā. Republikas izlases komandas dalībnieks. Piedalījies Vissavienības daudzdienu velobraucienos. 1954.gadā valsts meistarsacīkstēs Maskavas Kurkinas trasē izcīnījis septīto vietu 180 km distancē un izpildījis sporta meistara normu. Darbojies “Daugavas” Rīgas riteņbraukšanas kluba sporta skolā, republikas riteņbraukšanas federācijas treneru padomes jaunatnes komisijas loceklis.
Miris 1990.gadā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MARKOTS VOLDEMĀRS – inženieris, politiķis.
Dzimis 1931.gada 28.septembrī Līvānu pagastā. Studējis Latvijas Valsts universitātē, Maskavas Enerģētikas institūtā. Strādājis Rīgas elektrostacijā. Bijis LPSR Augstākās Padomes deputāts, LPSR komunālās saimniecības ministrs.
Miris 2017.gada 14.decembrī, apbedīts Rīgā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MAULIŅA ANNA – ilggadēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbiniece, LU Sociālo zinātņu fakultātes Bibliotēkas zinātnes un informācijas zinātnes nodaļas lektore.
Dzimusi 1939.gada 10.oktobrī Rudzātu pagastā. Mācījusies Rudzātu vidusskolā, studējusi bibliotēku zinātni Latvijas Valsts universitātē (sociālo zinātņu maģistre). Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta direktore (2002–2011); žurnāla “Bibliotēku Pasaule” galvenā redaktore (2003-2011); Latvijas Bibliotekāru biedrības prezidente, LNB direktora vietniece (2002–2007). Par nopelniem Latvijas valsts labā, 2008.gadā piešķirts V šķiras Atzinības krusts. 2018.gadā ievēlēta par LBB Goda biedri.
Mirusi 2022.gada 8.jūlijā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MEIKŠĀNS IZIDORS – pedagogs, psihologs un filozofs.
Dzimis 1900.gada 16.novembrī Sutru pagasta Babinovā. 1908.gadā ģimene izceļo uz Sibīriju. Studējis Rietumtautu komunistiskajā universitātē (1926–1931). LPSR Izglītības ministra vietnieks (1946–1949), Latvijas Valsts pedagoģijas institūta docētājs (1946–1953), LPSR Skolu zinātniskās pētniecības institūta direktors (1952–1956) un zinātniskais līdzstrādnieks (1956–1966). Publicējis rakstus par psiholoģijas un pedagoģijas jautājumiem.
Miris 1975.gada 3.jūlijā, apbedīts Rīgā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MĪKULIS GUNĀRS JĀNIS – sportists.
Dzimis 1937.gada 30.augustā. Strādājis par grāmatvedi Līvānu māju būves kombinātā. Nodarbojies ar soļošanu, skriešanu; spēlējis dambreti, šahu. Palīdzējis veidot Līvānu novada komandas Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienības (LSVS) sporta spēlēm, veidojis soļotāju komandas starptautiskiem startiem Eiropas un pasaules čempionātiem. Bijis daudzkārtējs LSVS sporta spēļu uzvarētājs soļošanā, Latvijas čempions orientēšanās sacensībās. Apbalvots ar Lāčplēša goda zīmi.
Miris 2017.gada 3.aprīlī.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MILTS AUGUSTS – filosofs, filosofijas zinātņu doktors, profesors.
Dzimis 1928.gada 28.maijā Turku pagasta Līcīšos (agrāk Līvānu pagasts). Mācījies Līvānu pamatskolā, Līvānu komercskolā, vēlākajā Līvānu ekonomiskajā tehnikumā. Beidzis Latvijas Pedagoģiskā institūta vēstures fakultāti, Ļeņingradas Valsts universitātes filosofijas fakultāti.
Strādājis Rīgas 6. un Skaistkalnes vidusskolās, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Sankt-Pēterburgas (Ļeņingradas) universitātē, Latvijas Universitātē.
Augustam Miltam ir vairāk kā 200 zinātnisko un populārzinātnisko publikāciju, tajā skaitā grāmatas “Harmoniskais un disharmoniskais personībā”, “Filozofiski ētiska apcere”, “Esejas par morāli”, “Ētika”, “Personības un sabiedrības ētika” u.c.
Miris 2008.gada 13.aprīlī.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MILZERE NATĀLIJA – izglītības darbiniece, Ata Kronvalda prēmijas laureāte.
Dzimusi 1942.gada 26.martā Līvānos. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā, studējusi Daugavpils pedagoģiskajā institūtā ķīmijas – bioloģijas fakultātē (1965). Pēc institūta beigšanas uzsākusi darbu Saldus 1.vidusskolā. Vadījusi rajona bioloģijas skolotāju metodisko apvienību un klātienes – neklātienes kursus Saldus, Kuldīgas, Dobeles, Tukuma bioloģijas skolotājiem (1984-1985). Aktīvi darbojusies bioloģijas skolotāju asociācijā un tās valdē. Saņēmusi daudz apbalvojumu, t.sk. Ata Kronvalda prēmiju. Aktīvi darbojusies Saldus Romas katoļu draudzē un Maltas palīdzības dienestā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MOROZS VJAČESLAVS – izglītības darbinieks.
Dzimis 1937.gada 1.janvārī Vitebskas apgabala Bigosovas ciematā. 1943.gadā kopā ar ģimeni nokļuvis Salaspils nometnē. Mācījies Bigosovas vidusskolā, studējis Daugavpils Valsts pedagoģiskā institūtā. Strādājis par skolotāju un direktora vietnieku (1962-2000) Līvānu 2.vidusskolā. Bijis Līvānu pilsētas padomes deputāts, Preiļu rajona padomes deputāts.
Miris 2016.gada 14.decembrī.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MOZGA ARTURS – katoļu garīdznieks.
Dzimis 1985.gada 29.novembrī Varakļānos. Kalpošanu uzsācis Līvānos kā priestera–dekāna Pētera Vilcāna palīgs. Vēlāk kā vikārs turpinājis darbu Daugavpils Dievmātes katoļu draudzē, kā prāvests Ludzas novada Raipoles, Rundānu un Istras draudzēs. Kopš 2022.gada Barkavas un Stirnienes draudžu prāvests.
Par priesteri ordinēts 2011.gada 5.jūnijā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUCENIECE ILGA (Broņislava Muceniece) – māksliniece.
Dzimusi 1926.gada 7.jūlijā Rudzātu pagastā. Mācījusies Rīgas 2.vidusskolā, studējusi Teātra institūtā. Bijusi Dailes teātra aktrise (1951-1983). Atveidojusi lomas : Mahora (K.Treņova “Ļubova Jarovaja”), Rozalinda (A.Upīša “Apburtais loks”), Ilga (G.Priedes “Jaunākā brāļā vasara”), Anda (J.Raiņa “Pūt, vējiņi!”), Līze (R.Blaumaņa “Indrāni”) u.c.
Mirusi 2004.gada 11.maijā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUIŽNIEKS IGNATS – prozaiķis, dzejnieks, kritiķis.
Dzimis 1909.gada 13.aprīlī Līvānu pagasta Šlosbergu ciemā (tagad Jersikas pagasts). Studējis Rīgas Tautas augstskolā. “LPSR Augstākās Padomes Ziņotāja” un žurnāla “Karogs” redaktors (1946-1948). Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes sekretārs (1949-1950), laikraksta “Cīņa” korespondents (1950-1953), “Literatūras un Mākslas” redaktors (1958-1963), redaktora vietnieks (1963-1966). Rakstījis stāstus, fabulas, recenzijas.
Miris 1983.gada 15.aprīlī, apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUIŽNIEKS IZIDORS – politiķis, izglītības darbinieks, jurists.
Dzimis 1889.gada 5.jūlijā Līvānu pagastā (tagad Jersikas pagasts). Mācījies Līvānu pagasta un pilsētas skolā (1909-1915), 1916.gadā beidzis četrklasīgo augstāko tautskolu. 1920.gadā beidzis Rēzeknes skolotāju kursus, bet 1927.gadā – Rīgas valsts vidusskolu pieaugušajiem. Studējis tieslietas Latvijas universitātē. Strādājis par skolotāju Līvānu pagasta Šlosbergas skolā, Līvānu pagasta pamatskolā un Tiltu pamatskolā Līksnas pagastā, vēlāk strādājis par revidenta palīgu Valsts kontrolē. Darbojies Latgales Zemnieku partijā, no 1923.gada bijis LSDSP biedrs, sācis partijas grupas organizēšanu Līksnas pagastā. Bijis arī Tautas labklājības ministrijas darba inspektors, jūrniecības darba inspektors, Valsts kontroles revidenta 2.šķiras palīgs, 3. un 4.Saeimas deputāts, LSDSP Latgales apgabala komitejas laikraksta “Latgolas Dorbs” redakcijas kolēģijas loceklis.
1934.gada 16.maijā apcietināts, ievietots Rīgas Centrālcietumā, pēc tam Liepājas koncentrācijas nometnē, 1935.gada 29.martā no nometnes atbrīvots. No 1938.gada advokāta D.Hibšmana palīgs Daugavpilī. 1940.gadā iecelts par Daugavpils apriņķa Tautas saeimas vēlēšanu komisijas locekli. 1940.gada 28.septembrī apcietināts, ievietots Daugavpils cietumā. 1941.gada 19.aprīlī piespriesti 8 gadi ieslodzījumā, 1949.gadā pēc soda izciešanas atbrīvots.
Miris 1981.gada 26.janvārī, apbedīts Jersikas pagasta Škaparu kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUKTS VITĀLIS (VITĀLIJS) – militārais un sabiedriskais darbinieks, Otrā pasaules kara dalībnieks.
Dzimis 1915.gada 18.maijā Līvānu pagastā. Mācījies Daugavpils valsts ģimnāzijā, Līvānu pilsētas komercskolā un Rīgas valsts tehnikuma dzelzceļu ekspluatāciju nodaļā. Bijis 10.Aizputes kājnieku pulka leitnants; 15.latviešu divīzijas 32.pulka leitnants, rotas komandieris. 1948.gada aprīlī pārcēlies uz dzīvi Kanādā. Bijis Kanādas Daugavas Vanagu ilggadīgs valdes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Otrās šķiras Dzelzs krustu, ar Daugavas Vanagu zelta krūšu nozīmi.
Miris 1981.gada 17.novembrī Toronto.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUKTS-KVEDERS GREGORS – publicists, literāts, sabiedriskais darbinieks.
Dzimis 1881.gada 5.maijā Līvānu pagasta Kvederos. Mācījies Līvānu pagasta skolā, Pēterpils Sv. Katrīnas proģimnāzijā. Savus darbus publicējis laikrakstos “Gaisma” (1905-1906), “Jaunas Zinias” (1912-1914) u.c. Strādājis Rēzeknes akciju bankā (1923-1930), bijis Grīvas zīdaiņu nama vadītājs (1930-1942), Latgales Pirmās atmodas darbinieks. Apbalvots ar Dzelzs krustu.
Miris Līvānos 1943.gada 4.novembrī, apbedīts Augšmuktu kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUKTUPĀVELS ANTONS –pašvaldību darbinieks, lauksaimnieks.
Dzimis 1894.gadā Līvānu pagastā. Bijis Līvānu pagasta vecākais, Līvānu pagasta tiesas priekšsēdētājs. Cīnījies Pirmajā pasaules kārā, kritis vācu gūstā. Atbrīvots no gūsta, priekšzīmīgi apsaimniekojis no vecākiem mantotu saimniecību. Izceļojis uz Savienotajām Valstīm.
Miris 1984. gadā Indianapolē (ASV).
MUKTUPĀVELS MĀRIS – mūziķis, folklorists.
Dzimis 1962.gada 23.decembrī Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, Natālijas Draudziņas vidusskolā Rīgā, Rīgas 3.tehniskajā skolā. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā. Folkloras ansambļa “Skandinieki” un “Iļģi” (1982-), kā arī rokgrupas “Jauns mēness” mūziķis. Koncertējis arī starptautiskos festivālos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUKTUPĀVELS VALDIS – mākslas doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors etnomuzikoloģijā, komponists un mūziķis.
Dzimis 1958.gada 9.janvārī Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā. Beidzis Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti un Latvijas Mūzikas akadēmijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti.
No 1987.gada strādā Latvijas Universitātē, bijis etniskās kultūras pētniecības grupas līdzstrādnieks un etniskās kultūras centra mūzikas speciālists. LU asociētais profesors etnomuzikoloģijā, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors. Grāmatu, zinātnisku un enciklopēdisku rakstu autors. Komponējis mūziku grupām, filmām, izdevis solo ierakstu Valdis Muktupāvels – Kokles.
Apbalvots ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina 5.pakāpes ordeni (2001), ieguvis Lielo Folkloras gada balvu (2003, 2005), Norden Latvijā gada balvu Ar sirdi ziemeļos (1999) un O. Vācieša literāro prēmiju autoru grupas sastāvā (1993). Ievēlēts par Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības padomes prezidentu (2013).
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUNDURS JĀNIS – kolekcionārs.
Dzimis 1954.gada 19.novembrī Līvānu pagastā. Beidzis Rīgas 9.arodskolu (1964). Strādājis Ekspedīcijas zvejas pārvaldē, Jēkabpils sakaru mezglā, 37 gadus Latvenergo sistēmas sakaru kabeļu dienestā (1969–2006). 1967.gadā sācis kolekcionēt latviešu preses izdevumus (vecākais izdots 1822.gadā). Kolekcijā ir arī pastmarkas, naudas zīmes, autobusu biļetes, grāmatu zīmes un atklātnes. Savu kolekciju izrādījis vairākās izstādēs: “Par ko smējās vakar un par ko smejas šodien” humora atklātņu un preses izdevumu izstādē, kas veltīta joku dienai 1.aprīlim (1999); “Līgo svētki līgo cauri gadu simtiem” (2001) un “Ziemassvētki pastkartēs” (2006).
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MUNDURS VIKTORS (ps. Viktors SKUJA) – literāts, liriķis, kritiķis.
Dzimis 1914.gada 6.oktobrī Līvānu pagasta Augšmuktos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Studējis Rīgas arhidiecēzes katoļu teoloģijas augstskolā un Latvijas Universitātē Filoloģijas un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā. Strādājis Latvijas Valsts bibliotēkā. Rakstījis un publicējis stāstus, tēlojumus, rakstus par literatūras vēstures un teorijas jautājumiem, recenzijas par jaunākajām grāmatām. 1941.gada 14.jūnijā represēts.
Miris 1942.gada 25.maijā ieslodzījumā Molotovas apgabalā, Usoļlagā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
MŪRNIEKS PĒTERIS – katoļu garīdznieks.
Dzimis 1910.gada 20.oktobrī Preiļos. Mācījies Krapišķu sādžas 2-kl. pamatskolā, Anspoku 3-kl. un Preiļu 6-kl. pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā (1933-1938), Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1948.gada 6.maijā. Bijis ticības mācības skolotājs, draudžu prāvests Ozolmuižā, Riebiņos, Preiļos, Varakļānos, Znotiņos (1968-1975), Bērzgalē u.c.
Miris 1986.gada 22.janvārī, apbedīts Jasmuižas kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos