Daiļliteratūra latviešu valodā

Jaunajā romānā “Reizēm. Vienmēr. Nekad” Virdžīnija Lejiņa, apspēlējot klasiķa Marģera Zariņa frāzi: “Kur tas vējš ir aprakts un no kuras puses pūš tas suns?”, prasmīgi un asredzīgi, ar krietnu devu ironijas, tomēr neslēptā mīlestībā, izceļ dienasgaismā mūsdienu Latvijas laukus, liekot lasītājam aizdomāties arī par to, kā dzīvot mūžu, kas sniegtu gandarījumu, un kā tajā atrast un nepazaudēt sevi.

Nakts tumsā parkā uz salas Helsinku centrā tiek atrasts jaunas sievietes līķis. Upuri klāj bieza baltas krāsas kārta, un tā rīklē ir iebāzta šaha figūra. Kad policija saņem anonīmu vēstuli, sāk iezīmēties šausminoša aina – kāds pilsētu ir iztēlojies par šaha galdiņu un ir sācis nāvējošu spēli.
Palīgā tiek aicināts Milo, kura lielākais talants ir izveidot precīzu slepkavas profilu. Viņam nākas iedziļināties noziedznieka prātā, tādējādi uzsākot nervus kutinošu spēli, kur katrs gājiens var maksāt dzīvību.

Ziedu veikalā sastaptais vīrietis Nellā pamodina sen neizbaudītas jūtas. Viņš lieliski izskatās, izcili joko un nepamet Nellu brīdī, kad viņa pēc negadījuma nonāk slimnīcā. Vienīgā problēma – abi dzīvo simtiem jūdžu attālumā viens no otra. Bet tad Nella zaudē darbu un šis vīrietis piedāvā viņai strādāt savā viesu namā… Vai abi spēs sadarboties kā komanda? Un kur tas viss viņus aizvedīs? Tikmēr uz viesu namu steidz atpūsties Lizija, nogurusi Holivudas aktrise, kas meklē mirkli miera un klusuma. Un varbūt arī kaut ko vairāk…
Šī vasara būs aizraujoša gan atbraukušajiem atpūtniekiem, gan vietējiem ciematniekiem – liktenīgas nejaušības savedīs kopā sirdis, kas citādi nekad nebūtu sastapušās.

Mierīgajā meža ieloka aizvējā, pļavas vidū, Prešu mājās dzīvo vairāku paaudžu sievietes. Mālu Jūlei, Anlīzei, Margai un mazajai Elziņai piemīt maģiskas spējas, kuras cilvēki īsti neizprot, tāpēc sauc viņas par raganām un burvenēm, pat par mežavecenēm. Dabas dāvātais dziednieces talants Mālu dzimtas sievietēm tiek nodots no paaudzes paaudzē. Vienai šīs spējas ir ieliktas šūpulī, citai tās jāizkopj, smagi strādājot un cītīgi mācoties…

“Sievietes” ir vienas sievietes stāsts par došanos karā, tomēr tas izceļ gaismā visas sievietes, kuru ziedošanās savai valstij pārāk bieži tiek aizmirsta. Tas ir brīnišķīgs romāns par ciešām draudzībām un nelokāmu patriotismu, un neaizmirstamās galvenās varones ideālisms un drosme kara apstākļos raksturo veselu laikmetu.

Četri draugi – Līva, Martīna, Maksis un Antons jau gadiem ilgi ir labākie draugi. Viņi ir vairāk nekā laimīgi pavadīt Vecgada vakaru kopā – dzerot, flirtējot un spēlējot spēles.
Četri šausminoši noslēpumi
Taču katrs no viņiem glabā briesmīgu noslēpumu. Un, kad spēle “Patiesība vai risks” uzņem apgriezienus, drīz vien atklājas šokējošā patiesība.
Nakts, kas beigsies ar slepkavību
Tagad, kad noslēpumi ir nākuši gaismā, nekas vairs nebūs kā iepriekš. Un ne visi nodzīvos līdz pusnakts stundai…

Aiz stingri apsargāta žoga slēgtā kopienā Buenosairesas priekšpilsētā smalkos namos mitinās pārtikušas ģimenes. Tomēr zem ārēji spožās virskārtas gruzd arī dažādi konflikti, no kuriem nespēj paglābt pat žogs: neuzticība, atkarība no alkohola un ģimenes konflikti.
Arī ekonomiskā krīze, kas pārņēmusi visu valsti, šo smalko un noslēgto oāzi nesaudzē. Un trīs vīrieši nevis uzloka piedurknes un ķeras pie darba, bet izvēlas netradicionālu veidu, kā nodrošināt sev tuvajiem cilvēkiem ierasti augsto dzīves līmeni. Un tad viņu līķi tiek atrasti piemājas baseinā…

“Ceturtdienu atraitnes” ir ne tikai kriminālromāns, bet arī tādas sabiedrības portrets, kura dzīvo pāri saviem līdzekļiem un kurai ir tumši noslēpumi.

Rīkas Pulkinenas romāns ”Burvība” ir meitenības un varas izmantošanas autopsija, spožs pētījums par to, cik jaudīgi un mierinoši mēdz būt sadomājumi, cik trausla ir atšķirība starp mīlestību un spēli. Septiņpadsmitgadīgā Filipa Lākso tiek atrasta mirusi savas mājas pagalmā. Nekas neliecina par noziegumu, un visi, kas meiteni pazinuši, stāsta, ka viņai nav bijis pašnāvniecisku tieksmju. Tiesa, brīžiem škiet, ka viņi nerunā par vienu un to pašu cilvēku. Ikkatrs romāna personāžs Filipu redz atšķirīgi – kā spoguli savām fantāzijām, dusmām, centieniem, saviem mierinājumiem un brīvības meklējumiem, un izmanto šo konstruēto tēlu saviem mērķiem. Taču lasītājam visu laiku jādomā par to, kurš ir īstais stāstītājs.

“Ilze Jansone, rakstniece un teoloģe, ir radījusi pravietisku tekstu, viņa runā par neredzamo draudzi ― par sievišķo klātbūtni baznīcā, kur sievietes pamazām tiek izstumtas no altāra gaismas. Bet varbūt tieši viņas ― apkopējas, skolotājas un studentes ― ir tās, kuras Dievs saudzīgi nes tieši zem sirds. Vai Dievs vēl runā ar cilvēkiem, īpaši, ja tie studē Rīgā, Teoloģijas fakultātē? Un, ja Dievs ir vīrietis, vai tad vīrietis ir Dievs? Galvenais varonis Toms, kuram kā apustuļa vārdabrālim vajadzētu izšaubīt visu, ir mācītājs ar stingru pārliecību un tirkīza rožukroni, Dievam viņš gatavs ziedot visu ― arī tuvību, mīlestību un saprāta balsi. Šis stāsts ir par cilvēku, kurš atrod visas atbildes, bet zaudē tos, kas vēl spēj mīlēt. “Pasaules troksnis” ir neticami cilvēcīgs un vienlaikus teoloģiski ass romāns par varu, ticību un klusumu, kas dažkārt ir skaļāks par jebkuru sprediķi.”

Lolita Tomsone

Ir 1905. gads. Visā Krievijas impērijā pieaug cilvēku neapmierinātība ar netaisnīgajiem sociālajiem apstākļiem, kas pāraug bruņotā pretestībā. Drīz vien revolucionārā noskaņojuma vilnis pārņem Kurzemes guberņu, un spriedze sāk pieaugt arī citkārt mierīgajā Tukumā. 

Kurjers Mārcis pats pret savu gribu tiek ierauts revolūcijas notikumu virpulī. Viņam jāveic gandrīz neizpildāms uzdevums – jāsadzen pēdas nenotveramajam teroristam Mērniekam, ko Eiropa drīz iepazīs kā slaveno Pēteri Krāsotāju (Peter the Painter). Mārča uzdevumu sarežģī liktenīga iepazīšanās ar barona meitu Evelīnu un pēkšņi uzplaukusi mīlestība uz apkārt trakojošā naida un vardarbības haosa fona. 

Kas notiek, kad sanācis izklaidēties tik vareni, ka nākamajā rītā pamosties svešā dzīvoklī pilnīgi kails, daļēji noskūtiem matiem un pie kājām pielipinātām plastmasas acīm? Haris nolemj dzeršanu atmest pavisam un mainīt darbu. Taču nākas mainīt krietni vien vairāk par to, jo pēkšņi pavisam dīvaini sāk izturēties šķirtā sieva…

Ambera pamostas slimnīcā. Viņa nevar ne pakustēties, ne parunāt, ne atvērt acis. Neviens pat nenojauš, ka sieviete jūt un dzird visu, kas notiek apkārt. Un, lai gan Ambera neatceras, kāpēc nonākusi slimnīcā, viņai ir aizdomas, ka notiekošajam varētu būt kāda saistība ar vīru. Vai māsu. Vai pat abiem. Nāvīgi izbiedēta, ieslodzīta savā ķermenī, viņa cenšas atgūt atmiņu un spēju pakustēties, jo skaudri apzinās, ka dzīvība joprojām ir briesmās.

“Rejam ir 57 gadi, un viņš neprot dzīvot sabiedrībā. Tā satrauc, biedē un apdraud. Viņa pasauli spēj sakārtot vien cilvēku un dabas vērošana, kā arī enciklopēdiskās zināšanas par putnu, zivju, molusku un augu nosaukumiem. Un Vienacs, patversmes suns, ko Rejs paņem, lai cīnītos ar žurku invāziju mājas bēniņos. Bet tad viss piepeši mainās. Lakoniskā, trauslā un neizskaistinātā valodā Sāra Baume atklāj lasītājam divu dziļi traumētu būtņu satikšanos un nedrošo vēlmi būt vajadzīgiem. Grāmata ir pilna sāpīgu pagātnes noslēpumu, ko autore atklāj lēnām un negribīgi, liekot lasītājam meklēt mājienus un atrisinājumus pašam, atstājot viņa ziņā arī to, kā un kurā brīdī romānu pabeigt.” Tā šo romānu raksturojis tā tulkotājs Ilmārs Šlāpins.

Vijole ir pavadījusi Baskiatas Kara koledžā jau gandrīz pusotru gadu, un nu vairs nav laika mācībām. Nav laika nedrošībai. Tāpēc ka cīņa ir sākusies pa īstam, ienaidnieki tuvojas gan no ārpuses, gan no viņas biedru rindām un nav zināms, kam var uzticēties. Vijolei jādodas ārpus irstošo Aretijas zinšu aizsardzības, lai svešās zemēs meklētu sabiedrotos, kas cīnītos par Navari. Šis ceļojums pārbaudīs viņas zināšanas, veiksmi un spēku, bet Vijole darīs visu, lai izglābtu tos, kurus mīl, – pūķus, ģimeni, mājas un viņu. Pat ja tādēļ būs jāglabā tik milzīgs noslēpums, ka tas varētu iznīcināt visu. Viņiem nepieciešama armija. Spēks. Maģija. Un vēl tas, ko uziet var vienīgi Vijole, – patiesība. Bet tuvojas vētra… un ne visi spēs tajā izdzīvot. 

Romāna galvenās tēmas ir karš un mīlestība. Tā darbība norisinās uz 1. un 2. Arcahas kara fona Armēnijas galvaspilsētā Erevānā un kādā Azerbaidžānas nemitīgo apšaužu skartā pierobežas ciemā. Galveno sižetisko līniju veido mākslinieka Arama un Arusas laulības krīzes tēlojums un azerbaidžāņu meitenes Leilas un armēņu puiša Vahaga aizkustinošais mīlas stāsts.
Daudzas karā sakropļoto un kritušo cīnītāju ģimenes piedzīvo skarbus laikus un ir spiestas cīnīties par kailo dzīvību. Atsvešināšanās, morāla degradācija, ienaidnieka dehumanizācija atklājas vairākās spilgtās romāna epizodēs.
Romāna galvenajam varonim, māksliniekam Aramam, sarkanās krāsas vienmēr šķiet par maz, lai attēlotu kara radītās traumas. Sarkanais kļūst par vardarbības un agresijas iemiesojumu, pārstājot būt tikai dzīvības, mīlas un kaisles krāsa.

 “Ingas Gailes luga vispirmām kārtām ir nevis Asjas Lāces dzīvesstāsts, bet gan vēstījums par to, kā nu kurš to ir stāstījis, kurš tagad to stāsta un kāpēc jebkurš portretējums ietver sava veida vardarbību. Vardarbība izpaužas, atražojot uzskatus, piemēram, kad normalizējam priekšstatu par sievietes “dabisko lomu” aprūpēt. Ja pasaule turas uz stāstiem par pasauli, tad svarīgi apzināties, ka mūsu stāstītais bieži vien ir nekas cits kā tulkojumi iepriekšējo paaudžu teiktajam, kas pats, savukārt, ir tulkojums citam tulkojumam — un tā arvien. “Sliktā māte” ir kritisks, trāpīgs un asprātīgs skatījums uz ilūzijām, kuras uztur tradicionālie naratīvi par latviešu (sieviešu) vēsturi, kā arī — aizkustinoša domas kustība, precīzs žests, kas nevis nosoda, bet uzņemas atbildību.”
Ivars Šteinbergs, dzejnieks un kritiķis

Kventins Endrūss allaž šķita ar dzīvi apmierināts vientuļnieks, tāpēc Čeringemas ļaudis pārsteidz cilvēku pūlis, kas ieradies uz viņa bērēm. Tomēr vēl lielāku izbrīnu raisa vecā vīra testaments – iespaidīgais mantojums pienāksies tam, kurš pirmais 48 stundu laikā atrisinās Kventina sastādīto krustvārdu mīklu. Vai tas būtu kāds ēverģēlīgs joks? Krustvārdu mīkla būs tikai pirmais no pavedieniem, kam sekos izbijušais policists Džeks un viņa sabiedrotā Sāra, lai noskaidrotu to, kas patiesībā notika ar Kventinu Endrūsu…

Dorotejai Kesidijai ceturtdienas allaž bija īpašas. Tās bija dienas, kurās vikāra sieva varēja atļauties apciemot draugus un nodoties tikai viņas pašas lietām. Taču kāda ceturtdiena kļuva par Dorotejas dzīves pēdējo dienu…

Oterbridžas pilsētiņas ļaudīm gatavojoties festivālam, inspektors Remzijs uzsāk rūpīgu notikumu rekonstrukciju. Ātri vien kļūst skaidrs, ka Doroteja uzņēmusies ne vienu vien cienījamu un šķietami nesavtīgu darbu, tomēr katram no viņas aprūpētajiem – vientuļai seniorei, pusaugu likumpārkāpējam, neveselīgās attiecībās nonākušai sievietei –, un pat viņas ģimenes locekļiem ir pa kādam rūpīgi glabātam noslēpumam. Taču kurš no viņiem gan būtu vēlējies sievietes nāvi?

Kad Bizantijas princese Teofana 972. gadā ceļo uz Romu, lai apprecētos ar Oto II, viņai sākas jauna dzīve tālu no dzimtenes. Ķeizara galmā valda skarbi likumi. Teofanai sevi jāpierāda, lai nekristu par upuri politiskajām intrigām. 980. gada vasarā Teofana laiž pasaulē ilgi gaidīto troņmantnieku. Nejauši par šī nozīmīgā notikuma liecinieci kļūst zemnieku meitene Juta, kura kā savu dzīves mērķi izvirza kļūt par Teofanas kalponi.
Teofana ir viena no lielākajām sieviešu personībām vēsturē — vācu ķeizariene no Bizantijas un Oto II, viņas lielās mīlestības, dzīvesbiedre un padomdevēja. Spožums un laime, bet arī traģika un nāve pavada Teofanu viņas pārāk īsās dzīves ceļā.
Ginters Krīgers raitā un viegli lasāmā valodā detalizēti attēlo spēcīgās sievietes, gudrās un simpātiskās ķeizarienes Teofanas dzīvesstāstu, kas satiekas ar zemnieku meitenes Jutas likteni.

Šajā stāstu krājumā klāt vēl nākusi arī labsirdīgas mistikas deva, izpaužoties gan 1. Pasaules kara notikumu atspulgos Vidzemes ainavās un cilvēku dzīvēs, gan fantasmagoriskajās sapņu dēkās kopā ar dažiem baisākajiem 20. gadsimta diktatoriem. Stāsts ir par to, ka cilvēki dzīvoja un nomira arī pagājušajā gadsimtā, un tur viņiem dažādi klājās. Mazliet neierasts, latviešu literatūrā iepriekš vēl neaplūkots ir aspekts saistībā ar to obligāto dienestu padomju armijā, ko nācās piedzīvot augstskolu studentiem, kurus piespiedu kārtā padarīja par rezerves virsniekiem. Arī tā vairākām latviešu paaudzēm bija vesela citādā pasaule, vienlaikus pilna pārsteidzošas bezjēdzības, neizdzēšama rūgtuma un tostarp arī rēcīga uzjautrinājuma. To gluži noteikti vajadzētu lasīt gan zēniem, gan meitenēm.

“Tanas kundzes sieviešu loks” ir brīnišķīgs stāsts par sievietēm, kuras palīdz citām sievietēm, un vienlaikus tas izceļ gaismā kādas apbrīnojamas sieviešu ārstes devumu, kura dzīvoja 15. gadsimtā, bet tiktu augsti novērtēta arī mūsdienās.

Sākot strādāt jaunā darbā, Sofija Lūse nebija rēķinājusies vismaz ar divām lietām: pirmkārt, ka priekšnieks izrādīsies Hugo Svensons, ar kuru viņa iepazinās pie draudzenes Jāņu svinībās un pret kuru jūt slepenas simpātijas, bet otrkārt – ka abi pavisam nejauši noīrēs vasaras dzīvesvietu pie vienas un tās pašas saimnieces. Sofija ir gudra un izcila darbiniece, taču, kad vienādojumā parādījušās jūtas, viņa pēkšņi kļūst tik neveikla kā padsmitniece…

Literatūras noslēpumu enciklopēdijas septītā grāmata pilnībā veltīta romantismam. Gan kā kultūrvēsturiskam laikmetam, gan literatūras virzienam. Viktors Igo rada Esmeraldas un Kvazimodo mīlas stāstu, bet Bairons par netiklību tiek padzīts no Anglijas.

Francūzis Aleksandrs Dimā atklāj zelta āderi un, pārdodot savus romānus laikrakstiem, pelna 200 000 franku gadā. Toties vācietis Ernsts Hofmanis, lai izdzīvotu, rada šausmu literatūras žanru. Un vēl – vai Žorža Sanda tik tiešām bija brīvās mīlestības priesteriene, un kāpēc Balzaks rakstīja pa naktīm? 

Ļoti sen kāda sieviete man izstāstīja savu dzīves stāstu. Skaudros teikumos un skopos vārdos attēlotais notikums iecirtās manā apziņā, un to vairs nevarēju ne aizmirst, ne izdzēst.
Stāsts šķita tik ļoti pretrunā ar visu, ko spēju pieņemt, ka bija grūti tam ticēt. Tomēr stāstītājas acīs ieraudzīju patiesas, bezdibenīgas skumjas, un es noticēju, lai gan pieņemt to tik un tā nespēju.

 Doma dzina uz priekšu domu, negribot sāku prātot, kā viņas vietā būtu rīkojusies es: cīnītos vai samierinātos? Vai man pietiktu spēka un jaudas pārdzīvot ko tādu?

Ilgi meklēju formu, kādā varētu ietērpt šo stāstu. Kā varētu atklāt baisā notikuma iemeslus un sekas, līdz mana izvēle apstājās pie detektīvžanra. Dzīvodams manī un gaidīdams savu kārtu, stāsts bija kļuvis daudz plašāks, ieguvis citas, dziļākas, dimensijas, tomēr arī šodien tas uzdod vairāk jautājumu, nekā spēju atbildēt.

Upes krastā Elisondo tiek atrasta nogalināta jauna meitene. Notikušais atgādina par citu noziegumu, kas ticis paveikts pirms dažiem mēnešiem, un piepildās izmeklētāju sliktākās nojautas: tas ir sērijveida slepkavas roku darbs. Lieta tiek uzticēta inspektorei Amaijai Salasarai, talantīgai un apņēmīgai izmeklētājai. Apkaime, kurā notikuši noziegumi, Amaijai ir pazīstama kopš bērnības. Tagad darba pienākumu dēļ Amaija ir atgriezusies vietā, no kuras vienmēr vēlējusies aizbēgt, turklāt viņai ir jāatrod slepkava. 

Tifijai Mūrai vajag lētu īres dzīvokli, turklāt ātri. Leons Tūmejs strādā pa naktīm, un viņam vajag naudu. Abu draugi viņus uzskata par neprātīgiem, bet risinājums ir izcils: Leons dzīvoklī mitināsies pa dienu, kamēr Tifija ir darbā, savukārt pārējā laikā mājoklis būs viņas pārziņā.

Taču neatlaidīgs bijušais puisis, prasīgi klienti darbā, nepatiesi apsūdzēts brālis un, protams, fakts, ka abi dzīvokļa biedri vēl aizvien nav tikušies, novedīs pie atklājuma, ka ideālās mājas iespējams radīt tikai tad, ja lietošanas pamācība tiek izmesta pa logu…

Donnas Tartas “Slepenā vēsture” nav parasts detektīvs. Tas ir aizraujošs psiholoģiskais trilleris, kas piedāvā ne tikai lielisku izklaidi, bet arī bagātīgu vielu pārdomām. Pati autore saka, ka, atšķirībā no tradicionālajiem detektīviem, šis stāsts nemeklē atbildi uz jautājumu: “Kas to izdarīja?” Tā kā atbilde uz šo jautājumu ir zināma jau no pirmajām lappusēm, “Slepenā vēsture” mēģina noskaidrot, kāpēc tas tika izdarīts…

Likteņa izspēlētajā spēlē Mimo iedalītas sliktās kārtis. Viņš piedzima nabadzīgā ģimenē un kļuva par ne pārāk godājama skulptora mācekli. Tomēr viņa rokām piemita ģeniāls talants.

Violu Orsini, šķiet, svētījušas visas iespējamās fejas. Būdama prestižas ģimenes mantiniece, bērnību viņa pavadīja Dženovas pils paēnā. Tomēr Viola bija pārāk ambicioza, lai pieņemtu dzīvi, kādu viņai bija paredzējusi ietekmīgā ģimene.

Šiem abiem nekad nebūtu vajadzējis satikties. Jau no pirmās tikšanās reizes starp viņiem rodas saikne, un viņi zvēr nekad nešķirties. Viola un Mimo nevar nedz dzīvot kopā, nedz ilgi būt šķirti.

Sasaistīti ar nepārvaramu pievilkšanas spēku, viņi kopīgi izdzīvo divdesmitā gadsimta nemierīgos notikumus. Par spīti likteņa lemtajam, Mimo kļūst par slavenu mākslinieku, bet ko gan ir vērta slava, ja jāzaudē Viola?

“Traļmeistars”, savā ziņā pārliecinoši klasiskā stilā izturēts garstāsts, jau ar pirmajām teksta rindām ievelk lasītāju savā tralī un neizlaiž no tā līdz pat vēstījuma beigām. Galvenā varoņa Raimonda dzīve atainota tāda, kādu autors skatījis, bērnībā dzīvojot piekrastes ciemā un zvejojot kopā ar tēvu. Stāsta varoņu — zvejnieku, traļmeistaru, mehāniķu un kapteiņu — ikdienas dzīve bija smags un bīstams darbs jūrā, un viņi nemaz nespēja iedomāties savu likteni citādu.

Evai ir laba dzīve. Viņa katru rītu pamostas ar vīra Neita skūpstu, uzvelk savas smalkās augstpapēžu kurpes un dodas uz vietējo vidusskolu, kur viņa māca matemātiku, bet vīrs – angļu valodu.  Viss ir tā, kā tam jābūt. Izņemot…

Pērn skolu satricināja pamatīgs skandāls. Tā centrā bija skolniece Adija, par kuru klīda baumas, ka viņai ir attiecības ar skolotāju. Un šogad šī meitene mācīsies gan pie Evas, gan Neita.
Eva zina, ka aiz šīm neglītajām baumām slēpjas kas vairāk. Adijai nevar uzticēties. Viņa melo. Sāpina cilvēkus. Izposta dzīves. Vismaz visi tā runā. Bet neviens nepazīst īsto Adiju. Vismazāk jau skolotāja

Vēsas, agras Lieldienas. Nomaļā viesu namā “Oriona zvaigznājs” satiekas vienpadsmit atpūtnieki. No rīta divas sievietes savās istabās tiek atrastas mirušas. Viena nepārprotami nošauta, otra varētu būt izdarījusi pašnāvību. Satriecoša un traģiska sagadīšanās vai pārdroša slepkavas roku darbs? Everts Brāzma vēlējies mierīgi atpūsties kopā ar līgavu Ullu Jūrmalnieci, tomēr notikusī traģēdija abus ievelk izmeklēšanā. Izskatās, noslēpumus glabā ne tikai viesu nama īpašnieka pagātne…