DAIĻLITERATŪRA LATVIEŠU VALODĀ

Viņi – liela tehnoloģiju uzņēmuma vadītāja, kura slepenībā raksta, un režisors – satiekas tradicionāli, internetā. Viņa ir šķīrusies, viņš – pašķīries. Viņai ir dēls, viņam – dēls un meita. Viņiem ir sekss, šampanietis uz lievenīša un ilgas sarunas. Viņiem kopā ir labi. Un tomēr – šīs attiecības ir smags gadījums…

Stāsti par mūsdienu notikumiem, blēžiem un afēristiem, kas ietverti humoristiskos sižetos, ir viens no daudzajiem elementiem Imanta Liepiņa satīriskās prozas grāmatā “Pasakas par lopiem”, kurā procesi mūsdienu Latvijā atainoti no ironiska skatpunkta. 

Imants Liepiņš daudzus gadus strādājis dažādos medijos, tajā skaitā bijis korespondents Ukrainā, sastrādājies ar ārzemju medijiem, tāpēc literatūrā līdz šim rakstījis pārsvarā dokumentālā žanra grāmatas, ieskaitot tādus darbus kā “UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: aculiecinieka stāsts”, “Ukrainas vēsture”, “Nāvējošie gaisa dārzi”, “Mūzika. Arī vidusskolām” u.c. Līdz ar to reālistiskais, no dzīves ņemtais saturs tagad parādās arī autora satīriskajos darbos. Piemēram, stāstā “Tās pašas dzirnavas” tiek parodēti maksātnespējas administratori un ātro kredītu shēmotāji, bet “Tie paši lāči, tikai citā kulē” ataino Latgalē un pierobežas tuvumā notiekošo caur lāča Puncāna skatapunktu. Tāpat visi pārējie stāsti balstīti uz īstiem tēliem un notikumiem, uz kuriem lasītāji aicināti paskatīties ar humoru. 

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

“Plosta starta vieta ir Aiviekstes hidromezgls, Ošupes pagasts, Madonas novads. Tur, kur Aiviekste iztek no lielākā Latvijas ezera – Lubāna ezera. Visi laipni tur gaidīti. Tur jūs gaidīs vēl nebijis piedzīvojums – plostošana. Tiešā un pārnestā nozīmē.
Simts kilometrīgajā nobraucienā ar piknika elementiem ieplānoti vairāku dienu piedzīvojumi uz ūdens un upes krastā. Sievas un bērni, kāmji un suņi (par atsevišķu samaksu) var burzīties rezervētā brīvdienu mājā. Tur visiem pietiks vietas un izklaides. Pēc laiskās plūšanas nogurušos ģimenes galvas sievas varēs savākt blakus Aronas ietekai.”

Uzrakstīts, pamatojoties uz nereāliem faktiem. Jebkuras sakritības ir nejaušas. Teksts ir paredzēts tikai izklaides nolūkiem. Līdz ar to jebkurai Zemes un tai tuvāko apdzīvoto zvaigžņu sistēmu saprātīgai būtnei šī varoņepa publicēšana nedrīkst būt aizvainojoša.

Elvīra ir sieviete sievietes gados – ar labu karjeru, pieaugušiem bērniem un sirsnīgām draudzenēm. Mīnusu pusē – daži lieki kilogrami un attiecību trūkums. Kad draudzene izveido Elvīrai profilu tinderī, viscerīgākais šķiet kāds Bruno – gandrīz vienaudzis, bijušais karavīrs. Taču, kad Elvīra pavisam nejauši sastop Bruno ceļojumā, viņš izliekas, it kā abi pat nebūtu pazīstami. Elvīra ir sašutusi un apjukusi…

Viņa dzīvo kaimiņos. Un viņa zina tavus noslēpumus…

“Kādreiz es tīrīju citu cilvēku mājokļus, tāpēc nespēju noticēt, ka šī skaistā māja beidzot pieder man. Plaša virtuve, klusa iela, milzīgs pagalms, kur bērniem spēlēties. Mēs ar vīru gadiem krājām, lai piepildītu šo sapni.

Kad jaunā kaimiņiene Sūzete uzaicina mūs vakariņās, esmu piesardzīga, taču tajā pašā laikā apņēmības pilna sadraudzēties. Durvis atver viņas mājkalpotāja baltā priekšautā un cieši saglaustiem matiem. Es zinu, kā ir būt viņas vietā. Tomēr kaut kas viņas aukstajā skatienā uzdzen drebuļus.

Un, kad cita kaimiņiene man pačukst – uzmanies! -, es sāku prātot, vai neesmu pieļāvusi briesmīgu kļūdu, pārvācoties šeit ar visu ģimeni? Man šķita, ka savus tumšākos noslēpumus esmu atstājusi pagātnē, bet ja nu šī mierīgā priekšpilsēta mūs apdraud vairāk nekā jebkas agrāk?”

Kamēr Kaķītis un Dambergs smagā stāvoklī joprojām  atrodas slimnīcā, Anna Elizabete ar Mazo Kārli Mežāju skolas pagrabā atrod virvju bizēs iekārtu mirušu meiteni; pakava nospiedums uz grīdas atgādina senlaiku slepkavību sēriju. Noziegumā šķiet iesaistīts gan Mika audžudēls Uģis, gan pagastvecis Arvis Konrāds, kurš pazudis bez vēsts.

Melnpilī, nobrūkot bijušā bendes namiņa sienai, atklājas trīs skeleti hipiju drēbēs, bet ģenerālis Bass pūčmājnieku vajadzībā iegādājas auto ar… kriminālu pārsteigumu…

Tikmēr Berghofā Annas Elizabetes tēvs nonācis krāpnieku nagos, un Līzbete steidzas viņam palīgā, iekams noticis ļaunākais.

New York Times bestselleru autore atgriežas ar neaizmirstamu romānu par draudzību un piedošanu, un stāsta par satriecošiem notikumiem pirmskāzu viesībās pasakainajā Keipkodas pludmalē. Ir pagājuši seši gadi, kopš nopietna strīda dēļ izjukusi Dafnes Bergas un Drū Kavano draudzība. Dafne Berga ir satriekta, jo Drū Kavano atgriežas viņas dzīvē tikpat skaista un panākumiem bagāta kā allaž, turklāt vēlas kaut ko lūgt. Daudzus gadus Dafne nav ne vārda pārmijusi ar bijušo draudzeni, bet piepeši Drū grib, lai Dafne būtu viņas līgavas māsa vasarā ieplānotajās kāzās, kas neapšaubāmi piesaistīs milzīgu sabiedrības uzmanību. Drū allaž ir bijis viss, par ko vien varētu sapņot. Tikai viņa nekad nav pratusi novērtēt draudzību, vien izmantojusi citus savu mērķu sasniegšanai. Taču Dafne vairs nav tā nievātā meitene, kāda bija skolas laikā, Drū nākas ilgi lūgties un censties pierādīt, ka arī viņa ir mainījusies. Beigu beigās Dafne nespēj turēties pretī šai sirēnas dziesmai. Viņa piekrīt Drū priekšlikumam, tādējādi iesaistoties iepriekš neparedzamos un ļoti bīstamos notikumos. 

Džeks ir jauns vīrietis, kurš meklē dzīves jēgu. Nez kādēļ viņam šķiet, ka meklēto viņš atradīs Āfrikā. Divus gadus krājis naudu, puisis dodas ceļā. Āfrikā Džeks sastop Ma Ma Gombi – vecu un viedu sievieti, kura kļūst par viņa pavadoni. Abi dodas kopīgā ceļojumā, vēl nenojaušot, ka tas uz visiem laikiem mainīs viņu dzīvi. Džeks un Ma Ma Gombe kājām šķērso Āfrikas kontinentu, piedzīvodami skaistus un elpu aizraujošus notikumus. Kopā ar Džeku ieklausoties Ma Ma Gombes mācībās, lasītājs var sadzirdēt arī savu dvēseli, kas ilgojas pēc brīvības…

Kad cena par patiesību ir pārāk augsta…

Helēna nespēj noticēt notiekošajam. Tieši tad, kad viņa beidzot rod drosmi novērsties no savas ģimenes un sapnis būt kopā ar Džesaiju šķiet rokas stiepiena attālumā, notiek nelaime – mīļotais tiek smagi ievainots. Kāds vēlas Džesu nogalināt – bet kāpēc?

Helēna atkal dodas bīstamos patiesības meklējumos, un, jo tuvāk viņa nonāk pie atbildēm, jo biežāk nākas sev vaicāt, vai viņai un Džesaijam vispār ir kāda cerība uz kopīgu nākotni? Varbūt viņu mīlestība jau no paša sākuma bija lemta neveiksmei?

Kriminālstāsta “Noslēpumainā lodžija” varonis Mārtiņš Viesis uz savas ādas pārliecinās, ka tikt ieslēgtam uz vairākām dienām Purvciema augstceltnes desmitā stāva būrī, kuru sauc par lodžiju, reizēm ir noderīgi. Kaut Mārtiņš šajā neapskaužamajā situācijā nonācis puspliks, bez ēdamā un iespējām sazināties ar līdzcilvēkiem, piespiedu izolācija palīdzēs viņam paglābties no citām daudz lielākām nepatikšanām. Kādu lomu šajā traģikomiskajā situācijā spēlē Mārtiņa sieva Līga? Ko līdz galam neatklāj simpātiskā policiste Sandra? Cik daudz palīdzēt spēj parastais cilvēks, iesaistoties bīstamu noziedznieku aizturēšanā? Varbūt arī sarežģītos apstākļos, balansējot uz dzīvības un nāves robežas, ir iespējams sastapt īsto dzīves draugu, ar kuru iet caur uguni un ūdeni līdz mūža galam?

Parīze, 2021. gada decembris

Pēc pārciestās sirdslēkmes Matiass Taifērs pamostas slimnīcas palātā. Viņa istabā ir nepazīstama meitene – Luīze Kolanža, studente un brīvprātīgā, kas nāk uz slimnīcu, lai pacientiem spēlētu čellu. 

Kad viņa uzzina, ka Matiass ir policists, viņa lūdz tam uzņemties kādas ļoti neparastas lietas izmeklēšanu. Lai gan negribīgi, Matiass beidzot piekrīt meitenei palīdzēt, tā abus ieraujot nāvējošā notikumu ķēdē. 

Šādi aizsākas neparasta izmeklēšana, kuras atrisinājums meklējams dzīvē, kādu mēs būtu gribējuši dzīvot, mīlestībā, kādu mēs būtu varējuši pieredzēt, joprojām cerot atrast savu īsto vietu…

Spraigs negaidītu un satraucošu emociju labirints, kurā nekas nav skaidrs līdz pat pēdējai lappusei

Bez Rūdolfa Blaumaņa luga “Skroderdienas Silmačos” noskatīšanās Jāņiem pietrūkst garšas. Tiesa, Silmaču Tonija – kā jau vispār sievietes, kuras bija devušas priekšroku par sevi vecākiem, turīgiem vīriem, – Blaumanim sevišķi nepatika. Ilga Liepiņa ļauj lasītājiem ieraudzīt citādu Antoniju – jaunu, izglītotu 19. gadsimta beigu sievieti, kura Silmaču saimniekā savulaik saskatījusi nobriedušu vīrišķību un uzticamu ceļabiedru. Uzzinām arī, kā attīstījies un kādēļ tik nelaimīgi pirms gadiem pārtrūcis Antonijas un Dūdara mīlasstāsts.

Harijam Bosam ir palikuši daži gadi līdz dienai, kad būs obligāti jāpensionējas no Losandželosas policijas pārvaldes, un viņš izmisīgi alkst pēc izmeklējamām lietām. Un kādurīt viņam tiek uzticētas divas. Pirmkārt, ir atrasta DNS sakritība – izvarošanas un slepkavības lietā 1989. gadā konstatētais paraugs atbilst 29 gadus vecam notiesātam izvarotājam. Vai viņš pirmoreiz nogalinājis astoņu gadu vecumā? Vai varbūt Reģionālajā kriminālistikas laboratorijā kaut kas sajaukts? Ja pareizā izrādītos atbilde par kļūdu ekspertu darbā, tad tiktu sakompromitēti un apšaubīti visi šajā laboratorijā veikto DNS analīžu rezultāti. Otrkārt, policijas pārvaldes priekšnieks izsauc Bosu ar pārinieku uz notikuma vietu, ko apdveš nejauku nesaskaņu smārds. Losandželosas pilsētas padomes locekļa Ērvaina Ērvinga dēls ir izlēcis vai izgrūsts pa logu slavenajā viesnīcā „Marmontas pils”. Lai kādas būtu abpusējās pretenzijas, Ērvings uzstāj, ka tieši Bosam jāizmeklē šī lieta. Nenogurstoši mēģinot saprast, kas noticis abos gadījumos, Boss nonāk pie diviem satricinošiem atklājumiem – Losandželosā jau vismaz trīsdesmit gadus uzdarbojas killers; ir nobriedusi politiski inspirēta sazvērestība, kam saknes meklējamas policijas pārvaldes tumšajā pagātnē. 

Cēlās jūtas, kuras sauc par mīlestību, nav dabas vai sabiedrības dāvinājums. Augstāko jūtu izkopšanā jāpieliek nesavtīgs, pašaizliedzīgs darbs, kas saistīts ar cerībām un šaubām, uzticēšanos un vilšanos, pārliecībām un dažkārt pat ar izsapņoto ilūziju sakāvēm.
Romāns “Negaiss” ir mīlestību cildinošs vēstījums par alkām pēc tuva, mīļa cilvēka, ģimenes mājīguma, par uzticamu cilvēku meklējumiem, sāpīgiem attiecību sarežģījumiem, arī par nodevību, vardarbību, alkatību, necieņu pret sievieti.
Triju paaudžu pārstāvji, veidojot katrs savu dzīves un mīlestības pieredzi, romānā pierāda, ka savstarpējo attiecību noturīgumu veicina uzticēšanās, labestība, maigums, cieņa, kopīgas intereses.
Ja mīlēsim un pilnveidosim sevi, mūs iemīlēs arī citi.

Jūs vēl nepazīstat nevienu tādu kā viņa… Pasaulē populārākais spāņu spriedzes romānu autors piedāvā lasītājiem aizraujošu piedzīvojumu.

Antonija Skota ir īpaša. Ļoti īpaša.

Viņa nav ne policiste, ne krimināleksperte. Nekad nav lietojusi ieroci vai nēsājusi policistes žetonu, tomēr atrisinājusi desmitiem noziegumu. Taču nu jau kādu laiku Antonija nepamet savas Madrides apkaimes mājas jumtistabu. Tas, ko viņa ir zaudējusi, ir daudz svarīgāks par to, kas gaida ārpusē.

Viņa arī nepieņem viesus. Tāpēc viņai nepavisam nepatīk sadzirdēt nepazīstamus soļus tuvojamies augšstāvam.

Lai kas tas būtu, Antonija ir pārliecināta, ka svešinieks viņu meklē.

Un tas viņai patīk vēl mazāk.

“Strīdus ābols” ir otrā grāmata sērijā, kuras galvenā varone ir Lorenstonas bibliotekāre Aurora Tīgārdena.

Apmeklējot trīs kāzas un vienas bēres gada laikā, Lorenstonas bibliotekārei Aurorai Tīgārdenai rodas aizdomas, ka tikai viņas dzīve ir apstājusies, tāpēc ziņa, ka Džeina Engla atstājusi viņai mantojumā īpašumu, ārkārtīgi pārsteidz. Taču drīz vien Ro atrod rūpīgi paslēptu galvaskausu,  un viņai top skaidrs – Džeinas novēlējums patiesībā ir uzdevums. Aurorai jānoskaidro, kam pieder galvaskauss un kāpēc tas atrodas sirmgalves mājā? 

Ir 1940. gads. Pavisam jauniņā Inese apprecas ar slavenā Šovo nama mantinieku un sapņo par mierpilnu un pārtikušu dzīvi. Tomēr līdz ar nacistu okupāciju dzīve kļūst briesmu pilna gan Inesei, gan viņas ģimenei un draugiem, kuri pievienojušies Pretošanās kustībai, gan arī Selīnai – Maison Chauveau  galvenā vīndara sievai ebrejietei. Ar katru dienu spriedze kļūst arvien lielāka, tiek pārbaudīta visu iesaistīto lojalitāte, un Inese nonāk šausmīgas izvēles priekšā.

2019. gadā ņujorkiete Līva Kenta jūtas vientuļa un apjukusi, jo ir zaudējusi visu: darbu, vīru un ģimeni, kurus bija uzskatījusi par savu stiprāko balstu. Viņa dodas līdzi savai ekscentriskajai vecmāmiņai uz Franciju, un pavisam drīz pagātne un tagadne savijas kopā. Izmisīgi cenšoties noskaidrot patiesību, Līva nonāk Šovo šampanieša namā.

Pulksten 3.37 romāna varonis pamostas no telefona zvana, naksnīgā saruna ar māti uzjunda atmiņas. Zēna, kurš audzis konservatīvā industriālā pilsētā, ģimenē, kam nekad nav bijis liekas naudas. Vidē, kas soda par atšķirīgo. Romāns ir daļēji autobiogrāfisks un attēlo homoseksuāli orientēta zēna pieaugšanu Čehijas mazpilsētā. Mareks Torčīks rāda apcelšanu skolā, nefunkcionējošu ģimeni un pirmo lielo mīlestību. Galvenais varonis iemīlas romu tautības klasesbiedrā, tas problēmas tikai pavairo. Autors ir dzejnieks, tas spilgti izpaužas romāna valodā un estetizācijas līmenī, kā arī visnotaļ filozofiskā ievirzē jautājumos par cilvēka atmiņu, spēju iejusties citādi domājošos personāžos. Varonis burtiski sasmalcina, izklāj savu atmiņu, gluži kā mēs reizumis lūkojamies uz senām fotogrāfijām un meklējam sīkas detaļas, kas bieži atklāj vairāk par pirmajā acumirklī ieraudzīto. Viņš apraksta savu māti, tēvu un vectēvu, saindējošo gaisotni mājās, alkoholismu. Varonis sadala atsevišķos gabalos ne tikai paša atmiņas, bet arī visas ģimenes kolektīvo atmiņu.

No trim brāļiem tieši Ītans bija tas, kurš mantoja tēva aizraušanos ar Merilendas piekrasti. Pēc tēva nāves viņš ir apņēmības pilns padarīt ģimenes laivu būves biznesu veiksmīgu. Taču dzīvē ir ne tikai sasniegumi, bet arī nopietni izaicinājumi.

Jaunajam Setam, kurš pavisam nesen ienācis Kvinu ģimenē, Ītans ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk. Un ir sieviete, kuru Ītans vienmēr ir mīlējis un kura nekad nav likusies iegūstama. Lai piepildītu ilgotos sapņus, Ītanam ir jāizlīgst ar pagātni un jāatrod drosme atvērt savu sirdi, kamēr nav par vēlu. Dažkārt tieši negaidītākie pavērsieni atver durvis uz to, ko sirds ir klusībā gaidījusi visu mūžu.

Tikai neilgu brīdi Šelbijai bija lemts izbaudīt laimīgi precētas sievietes dzīvi. Kad viņas vīrs iet bojā neskaidros apstākļos, Šelbijai negaidot pietrūkst laika sērām un asarām. Iedomātās laimes un reālās dzīves nesakritība ir tik dramatiska, ka Šelbijai nepieciešams savākties, lai aptvertu notiekošā patieso dramatismu. Savas sievas atstāšana ar parādu slogu ir tikai prelūdija izdomas bagātā ļaundara paņēmienu arsenālā… Spraigs sižets, traģēdijas apjausma, kā arī notikumu neparedzamība pārņem lasītāju ar teju maģisku spēku un līdz pat pēdējai lappusei liek aizturētu elpu sekot Šelbijas meklējumiem pagātnē un tagadnē. 

Anna Grīna apprecas ar Liamu Vestonu, lai studiju laikā varētu apmesties subsidētā ģimenes miteklī. Kad gaisā uzlido absolventu cepures un viņi priecīgi dodas katrs uz savu pusi, Anna nemaz nešaubās, ka abu laulība ir šķirta. Pēc trim gadiem Anna ir trūcīga māksliniece, kura skaita katru grasi, bet Liams tikmēr ir kļuvis par Stenforda Universitātes pasniedzēju. Lai gan viņš ir viens no korporācijas Weston Foods mantiniekiem, darbs bezdvēseliskajā ģimenes uzņēmumā nešķiet saistošs. Tas, kas viņu patiesi saista, ir simts miljonu dolāru mantojums. Tomēr testamentā ir ierakstīts kāds vecmodīgs nosacījums, kas nemaz neļauj tik viegli pie naudas tikt. Lai iegūtu mantojumu, Liamam jāpierāda, ka viņš jau piecus gadus ir laimīgi precējies, turklāt viņa ģimene vēlas satikt noslēpumaino sievu. Izmisumā viņš vēršas pie Annas, savas drosmīgās, bohēmiskās, ne gluži bijušās sievas. Kad Anna tiek ievilkta viņa bagātības un prasību pilnajā pasaulē, Liamu sāk biedēt nevis tas, vai Anna spēs nospēlēt savu lomu, bet gan tas, vai šī teātra cena nebūs mīlestība, kas negaidīti sākusi uzplaukt šajā neparastajā darījumā.

Retu grāmatu veikaliņa īpašniece Ešlina ir uzgājusi īstus dārgumus – divas skaisti iesietas, noslēpumainas grāmatas, kas nekad nav tikušas publicētas. To autori – Hemijs un Bella – katrs no savas puses atklāj viņu kaislīgo un traģisko mīlasstāstu. Skaidrs ir viens – tas nav izdomājums, un Ešlina ir apņēmības pilna izzināt noslēpumu, kas apvij abus mīlniekus. Sekojot salauztu solījumu un nepiedodamas rīcības pēdām, viņa arvien vairāk tuvojas patiesībai. Vai mīlestība var atdzimt pat tad, kad visas cerības zudušas?

Kādā jūlija vakarā bez vēsts pazūd Amanda Sundīna. Tieši pēc gada policija atrod viņas vīru smagi ievainotu paša mājās. Kurš un kāpēc vēl ļaunu jaunajam pārim?

Nupat pārcēlusies uz Mūtalu, policijas izmeklētāja Maija Blūma nokļūst notikumu epicentrā – viņai ne tikai jāatrod vainīgais, bet arī jācīnas par pusaugu dēla veselību. Un brīdī, kad Maija saprot, ka atrisinot noziegumu, viņai būs iespēja glābt dēlu, policijas rīcībā vairs ir tikai stundas…

Florence, 1557. gads. Gleznotājs Jākopo Pontormo ir nogalināts līdzās savai freskai, turklāt viņa mītnē tiek uzieta līdz šim nezināma slavenās gleznas “Venera un Kupidons” versija – tajā dievietes atkailinātajam tēlam piezīmēta Florences hercoga Kozimo de Mediči meitas seja. Vainīgā meklēšana tiek uzticēta hercoga padomdevējam Vazāri, kurš savukārt lūdz palīdzību Mikelandželo, kas devies trimdā uz Romu. Politiskā situācija Eiropā ir saspīlēta, ik solī nākas ievērot diskrētumu, lojalitāti un piesardzību. Par spīti tam, Kozimo cenšas pārspēt viltībā māsīcu Katrīnu, Francijas karalieni, kura apvienojusi spēkus ar viņa seno ienaidnieku republikāni Pjēro Stroci.

1925. gada pavasarī Mihails Bulgakovs Maskavas rakstnieku pasākumā nolasa tikko pabeigto garstāstu “Suņa sirds”, cerot, ka to drīz publicēs. Tomēr notiek kas cits: trauksmes cēlājs par “Suņa sirdi” ziņo drošības dienestiem. Garstāstu aizliedz, manuskriptu konfiscē. Nepalīdz pat tas, ka Bulgakova līdzbiedri aizkļūst līdz vienam no tā laika autoritatīvākajiem boļševiku līderiem Ļevam Kameņevam. Vienīgais, ko izdodas panākt – čeka atdod autoram rokrakstu. Viens no manuskripta variantiem ap 1967. gadu nonāk Rietumos, kur gandrīz vienlaikus tiek nodrukāts divos krievu emigrācijas žurnālos.

Latvijā garstāsts “Suņa sirds” kļūst par kulta tekstu Atmodas laikā, kad tas tiek publicēts žurnālā “Avots” (1988) un to lasa katrs sevi cienošs intelektuālis. Liela nozīme darba popularizācijā ir režisora Vladimira Bortko radītajai televīzijas filmai (1988). Pēc tās nonākšanas TV ekrānos Bulgakova varoņu izteikumi kļūst par laikmeta folkloru. 

“Manzeva nams” ir visai biedējoša pasaule: darbā aizņemta sieviete kā daļu no darījuma saņem dzīvokli, kuru nav pat iepriekš apskatījusi. Ievācas tajā un pamazām saprot, ka ne jau viņa diktē noteikumus dzīvei šai namā. Manzeva nams ir kā sarežģīts mikrokosmoss, kurš ierauj savā skaistajā un biedējošajā realitātē tā iemītnieku dzīves.”

Latvijas Radio kultūras žurnāliste Anda Buševica

2018. gads, Ņižņedvinska, Ziemeļkrievija. Lietuvas drošības dienesta Dziļās ģeopolitikas nodaļas izlūks Toms Narvīds incognito seko sen atdzisušām pēdām. Pirms gada šajā pilsētā, kas atrodas pavisam tuvu polārajam lokam, viņa skolotājs, priekšnieks un draugs Leons Nevardausks tika atrasts noslīcis upē. Pirmajā acu uzmetienā šī nāve izskatās pēc nelaimes gadījuma, taču ko šis FSB neieredzētais cilvēks viens pats darīja nomaļā Krievijas provincē? Kāpēc nelaiķa kabatā ir atrasts belemnīta akmens, ko mēdz saukt arī par velna pirkstu? Kāds noslēpums ir iešifrēts dažās viņa atvilktnē atrastā manuskripta lappusēs? Aizdomas pastiprinās: dzeltenajā mapē, kura nākusi no Lubjankas un ar Maskavā strādājoša aģenta starpniecību negaidīti sasniegusi Toma kolēģus, ir minēta Krievijas aģenta nosūtīšana uz Ņižņedvinsku darboties operācijā “Velna pirksts”. Tā nu Toms patiesības meklējumos dodas labirintiskā ceļojumā cauri Krievijas tumsai un savai pagātnei.