TULKOTĀ DAIĻLITERATŪRA

Trisija un Ītans ir nesen precējušies un sapņo par savu ideālo mājokli. Meklējumi viņus aizved uz nomaļu savrupnamu, kas reiz piederējis slavenai psihoterapeitei, kura pirms dažiem gadiem pazudusi bez vēsts.

Jaunajā mājā Trisija nejauši uziet slepenu istabu, kurā glabājas audioieraksti no pazudušās ārstes sesijāma ar viņas pacientiem. Ieraksti pamazām atklāj šausminošu notikumu ķēdi, ka novedusi pie psihoterapeites pēkšņās pazušanas. Taču tumšu noslēpumu cilāšana ir bīstama spēle, un brīdī, kad Trisija noklausās pēdējo ierakstu, ir jau par vēlu…

Antonija ir mēģinājusi aiziet, noslēpties tumsā – līdz brīdim, kad nežēlīgs noziegums Spānijas Kosta del Solā atkal ierauj viņu spēlē.

Kopā ar uzticamo Jonu Gutjeresu Antonija tiek ierauta bīstamās medībās, kur katrs solis var izrādīties pēdējais. Ēnās slepeni darbojas ietekmīgi spēki, un kāds nežēlīgs pretinieks jau min viņai uz pēdām. Spriedze pieaug ar katru mirkli, un kļūdām te nav vietas.

Lai uzvarētu, Antonijai jābūt soli priekšā visiem – arī saviem dēmoniem.

“Trešā laulība” (1962) ir rakstnieka slavenākais darbs ar savam laikam nepierasti drosmīgām atklāsmēm par grieķu sabiedrības aizkulisēm. Romāns balstās uz nepārtrauktu pļāpīgu monologu, kurā pa kārtai runā divas sīkpilsones – Nina un Hekabe – ar savām aprindām raksturīgo valodu, redzesloku un tikumiem.

Sieviete un viņas vīrs ceļo no Sidnejas uz Brokenhilu cerībā, ka šis brauciens varētu salabot visu – pat to, kas ir neglābjami “broken”. Taču viņus sagaida kaut kas daudz vairāk nekā fizisks ceļojums pa Austrālijas plašumiem – tas ir ceļojums pa fragmentāri iznirstošu, atmiņu ainās uzzibsnījošu pagātni, pa neiztulkojamiem migrācijas un dzīves svešatnē pieredzējumiem, pa kopīgas valodas un kopīgu māju meklējumiem, pa savu un otra atmiņu. Šis romāns ir mēģinājums iztulkot neiztulkojamus vārdus, radīt savu vārdnīcu, atgriezties mājās no kontinenta ar slēgtām robežām. Tas ir meditatīvs, poētisks, personīgs un reizē drosmīgs, ass un tiešs stāstījums par to, ko nozīmē būt cilvēkam – sievietei, partnerei, draudzenei – mūsdienu pasaulē, kur vienlaikus pastāv iekšējās un ārējās robežas, bet mēs spējam dzīvot tā, it kā šo robežu nebūtu. 

Kas var būt skaistāks par dienu, kad precas tava vienīgā meita? Beidzot ir pienācis laiks dzīvot tikai sev, savam priekam, – nodomāja galvenā varone. Bērns izaudzināts, blakus uzticams vīrs, kredītu nav, veselība turas, labi apmaksājams darbs. Viss ideāli! Bet kurš gan varēja paredzēt, ka tieši šajā brīdī Ritas dzīve sagrūs kā kāršu namiņš? Vīra noslēpumainā aiziešana, šķiršanās tiešsaistē, meita, reiz eņģelis, pārvēršas par skarbu diktatori, kas māca mātei, kā “pareizi dzīvot”. Un tad pienāk brīdis, kad Rita skaidri apjauš: viņa var būt viss – māte, aukle, apkalpojošais personāls, pusmūža būtne, bet tikai ne sieviete, kuru var mīlēt…

Ziņa par vientuļa fermera slepkavību inspektoru Remziju sasniedz pirmdienas rītā. Lai gan visbiežāk slepkavību iemesli izrādās ārkārtīgi vienkārši – saspīlētas attiecības, nesavaldītas emocijas ķīviņa laikā – Boulza savrupais dzīvesveids vedina domāt, ka šis gadījums atšķirsies. Drīz vien tiek atrasta līdzīgā veidā noslepkavota, ar iepriekšējo upuri nesaistīta sieviete – vai divas šādas slepkavības vienā apvidū ir kas vairāk nekā tikai šausminoša sakritība? Kad Remzijs uzzina par trešo, ne mazāk aizdomīgo nāvi, visu bojāgājušo saistība ar Alternatīvās terapijas centru Mitingfordā iegūst jaunu nozīmi. Vai kāds no dziedniekiem varētu būt slepkava?

Keitas dēla klasē ir sācis mācīties jauns zēns, kurš nupat traģiski zaudējis tēvu. Pavisam drīz puisēna māte Hārpera uzaicina Keitu un viņas dēlu ciemos. Lai gan tas liekas savādi, Keita atsaucas uz ielūgumu. Galu galā, kāpēc lai viņa neizrādītu atbalstu kādam, kas piedzīvojis tik lielu nelaimi? Tomēr, namamātes viesistabā ieraugot kāzu fotogrāfiju, Keita jūtas satriekta. Jo tikai pirms dažām dienām ir pavadījusi nakti kopā ar šīs sievietes vīru. Un tagad viņš ir miris. Vai Hārpera visu zina un tādēļ ir vēlējusies satikties? Vai arī tā ir tikai sagadīšanās? Kā īsti gāja bojā viņas vīrs? Un vai Keitai tiešām nekas nav slēpjams?

Bārstovā, nelielā panīkušā pilsētiņā pie svelmainā Mohaves tuksneša, ir teiciens: 

Starpštatu autoceļš šeit ved tikai vienā virzienā: prom.

Tomēr Bārstova bija vienīgā vieta, kurā Beta Makdeida pēc amata zaudēšanas Losandželosas policijā 2019. gadā atrada jaunu darbu un ieguva iespēju vēlreiz pierādīt sevi.

Gadsimtu agrāk, 1882. gadā, kāds izmisis svešinieks nonāk Kaliko, nelielā kalnraktuvju pilsētā vien dažas jūdzes tālāk, arī cerēdams uz vēl vienu iespēju.

Tagadne un pagātne savijas brīdī, kad Beta izmeklē kāda sena skeleta izcelsmi – tas tiek atrasts seklā, smilšainā kapā – un vienlaikus cenšas identificēt klaidoni, kuru naktī notriecis zibens uzplaiksnījuma apžilbināts garāmbraucošais šoferis.

Katrs satraucošais pavediens, kuru Beta atrod, katrs šokējošais atklājums liek Betai domāt par pašas piedzīvoto un arī par pagātni, kas nemaz nav viņas… līdz viss spēji saplūst atklāsmē, kas var mainīt pasauli.

Karš ir beidzies, bet pagātne nekad nepaliek pagātnē.

Romānā “Parīze nekad neatlaiž” notikumi norisinās gan vēl aizvien skaistajā Gaismas pilsētā nacistu okupācijas laikā, ko tagad aptumšojusi komandantstunda un nerimstošas bailes, gan 20. gadsimta 50. gadu Manhetenas izdevēju pasaulē, kurā valda pēckara pārpilnība un optimisms. Tas ir stāsts par pretestību, mīlestību un neiespējamām izvēlēm, liekot aizdomāties par to, ka arī izdzīvošanai nereti ir sava cena.

Pārdzīvojot Otrā pasaules kara laiku kopā ar savu mazo meitiņu, Šarlote strādā okupētās Parīzes grāmatnīcā un cīnās par abu dzīvību, taču Šarlote nav upuris – viņa ir izdzīvotāja. Tomēr pieļautie kompromisi met ēnu uz viņas jauno dzīvi pēckara Ņujorkā, kur viņa strādā izdevniecībā, ko vada Horass Fīlds – vīrs, kuru vajā paša piedzīvotā kara sekas. 

Visu karā ievilkto cilvēku likteņi pierāda: lai gan karš ir beidzies, pagātne nekad nepaliek pagātnē…

Romānā sižets risinās 19. gadsimta otrajā pusē, kad Britu Impērija cīnījās ar Krievijas Impēriju par ietekmi Afganistānas, Tibetas un Persijas teritorijā. Autore iedvesmojusies no Simlā pavadītajiem bērnības gadiem, kā arī izmantojusi sava vectēva, britu armijas virsnieka, dienasgrāmatu, kurā aprakstīta gan Sipaju sacelšanās (1857–1858), gan arī citi vēsturiskie grāmatā attēlotie notikumi. Romāna centrā ir angļu virsnieka Eštona (jeb Ašoka) un indiešu princeses Andžali mīlas stāsts. Eštonu, kurš Sipaju sacelšanās laikā zaudējis vecākus, viņa indiešu aukle uzaudzina par indiešu zēnu Ašoku. Šajā laikā viņš sadraudzējas ar mazo princesi Andžali. Īsi pirms nāves aukle atklāj vienpadsmit gadus vecajam zēnam viņa patieso izcelšanos. Briti nosūta Eštonu uz karaskolu Anglijā. Pēc astoņiem gadiem viņš atgriežas Indijā kā britu armijas virsnieks un atkal sastop Andžali, tagad jau nelielas valstiņas Bithoras valdnieka līgavu. Pāris gadus vēlāk, kad valdnieks mirst, ugunskapā tam līdzi jākāpj arī Andžali. Mīlas stāsta varoņi pieder katrs savai kultūrai, kas veido viņu uzskatus par pasauli un savu vietu tajā. Austrumu un Rietumu kultūru identitātes izpratne saduras ar vispārcilvēcisko vērtību izpratni. Paradoksāli, ka vispārcilvēcisko vērtību triumfs ir iespējams tikai esot prom no cilvēku sabiedrības. Romāns sniegs gandarījumu gan tiem lasītājiem, kuri tic mūžīgai mīlai, gan arī tiem, kas apšauba tās esamību. 

Gudberga Bergsona romānā “Gulbis” tiek stāstīts par deviņgadīgu meiteni, kura pastrādājusi kādu pārkāpumu un tiek nosūtīta uz labošanas darbiem Islandes laukos. Pati sevi romānā viņa vairākkārt dēvē par problemātisku bērnu, taču, pakļaujoties lauku dzīves ierobežojumiem un pārbaudījumiem, viņa iemanto sava veida brīvību. Šis psiholoģiski saviļņojošais un smalkais darbs vēstī par bērna pieaugšanu, sevis apzināšanos un paša spēkiem apgūto sarežģīto cilvēku savstarpējo attiecību izpratni.

Romāns sarakstīts 1991. gadā, tulkots un izdots vairākās valodās, pēc tā motīviem 2017. gadā uzņemta islandiešu filma.