Nospiežot uz grāmatas attēla ir iespēja to rezervēt mūsu e-katalogā

1996. gada marts. Bijušais VDK majors spīdzina atvaļinātu apakšpulkvedi Fogeli, lai panāktu, ka tas atzīstas, kur noslēpti maisi ar dolāriem. Pensionārs nomirst, konkrētu vietu nenosaucis. Vienīgais pavediens, kas palicis majora rīcībā, ir aizšifrētas piezīmes, ko savā dzīvoklī atrod Policijas akadēmijas kadets Valdis Briedis, pirms pieciem gadiem nogalinātā VDK virsnieka dēls. Viņš negrasās ar tām dalīties un uzsāk savu – nāvējoši bīstamu – spēli.

 “Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa’ ir trešais romāns piecu autobiogrāfisko darbu ciklā un stāsta par kādu jaunieti, kurš, pārdzīvojot sava vidējā brāļa nāvi, grib dzīvē kaut ko radikāli mainīt un nolemj bēgt no dzimtās pilsētas Ziemeļvācijā, lai uzsāktu alternatīvo dienestu vienā no Minhenes slimnīcām. Taču liktenis izspēlē savu joku. Brīnumainā kārtā viņam izdodas iestāties prestižajā Oto Falkenberga teātra skolā. Tā kā atrast dzīvoklīti vai pat istabu Minhenē ir tikpat kā neiespējami, viņš uz laiku ievācas uz dzīvi pie saviem vecvecākiem greznā Minhenes villu rajonā Nimfenburgā. Vecāmāte ir bijusī aktrise un kino dīva, bet vecaistēvs – teologs un emeritēts filosofijas profesors. Abu vecvecāku jau gadiem nemainīgajā dienas ritumā svarīgu lomu spēlē alkohols, taču teātra skolā ikdienu nāk pretī jauni izaicinājumi. Kā izcils vērotājs Joahims Meierhofs savijot kopā komisko ar traģisko, portretē savus vecvecākus un apraksta viņu paradumus. Katru dienu viņam nākas pārvarēt dziļu plaisu, kas intensīvās mācības teātra skolā šķir no rimtās un paredzamās dzīves vecvecāku mājās. Kaut arī romānā ir ne mazums komisku epizožu, tas ir smeldzīgs cieņas un mīlestības apliecinājums saviem vecvecākiem un laikam, kas neglābjami aiznes sev līdzi tuvos un mīļos cilvēkus.

Izdevniecība “Jānis Roze” aicina savus lasītājus uz koncertu – uz neparastu literāri–muzikālu piedzīvojumu, komponistes un rakstnieces Gundegas Šmites koncertu stāstos. Vārdi un teikumi uzbur skaniskas ainavas, skaņas un melodijas savijas vārdos, autores dzīvā balss pārvēršas attēlos. Komponējot mūziku, Gundega Šmite nemēdz izmantot klasiskās mūzikas formas, bet ļauj muzikālajām idejām plūst un veidoties brīvi, savukārt viņas literārās ierosmes pavisam dabiski iedzīvojas klasiskās mūzikas formās. Līdzīgi kā stāsti ar katru rindkopu izgaismo jaunas šķautnes vēstījumā vai stāsta varoņa iekšējā pasaulē, ieklausīšanās skaņā ļauj pamanīt arvien dziļākas dimensijas. Grāmatas vizuālā noformējuma pamatā ir spektrogrammas – autores balsī ierunātu stāstu nosaukumu vizuāls atveids, kas ļauj ieskatīties skaņas iekšienē un ieraudzīt smalko virsskaņas tīklojumu. Tā ir vārdu noslēpumainā karte un reizē arī skanējuma precīzs, fizikāls atveidojums. 

Astra ir jauna, apsviedīga un komunikabla un ļoti mīl savu Aivaru, kuram ir tikai viens trūkums: viņš mīl iedzert. Lai atbrīvotos no zaļā pūķa lāsta, Astra ķeras pie salmiņa – dodas pie Zāļu Annas pēc dziras. Ir gan āķis: Aivars nedrīkst zināt, ka viņam tā iedota. Un tajā dienā nedrīkst arī dzert ne pilītes alkohola. Kad šis noteikums tiek pārkāpts, sākas nekontrolējama dīvainu notikumu virkne…

Sallija Daimonda nevar saprast, kāpēc tas, ko viņa izdarīja, visiem šķiet tik dīvains. Viņa taču bija rīkojusies tieši tā, kā tēvs teica: kad viņš nomirs, lai viņu izmet kopā ar citiem atkritumiem.

Tagad Sallija nonākusi visu uzmanības centrā. Viņu vajā ne tikai sensāciju kārie žurnālisti un policijas izmeklētāji, bet arī kāda biedējoša balss no pagātnes, ko viņa nespēj atcerēties. Pamazām atklājot bērnībā piedzīvotās šausmas, Sallija pirmoreiz ir gatava doties īstajā dzīvē, lai iegūtu draugus, pieņemtu svarīgus lēmumus, kā arī uzzinātu, ka cilvēki ne vienmēr domā to, ko saka.

Bet kas ir tas vīrietis, kurš novēro Salliju no pasaules otras puses? Un kāpēc viņas kaimiņš tik ļoti interesējas par viņu? Sallijas uzticības slieksnim nāksies izturēt nopietnu pārbaudījumu…

Vīrs, kura prātu pārņēmušas tumšas domas, drausmīgā ātrumā, malkodams Koskenkorva šņabi, traucas pa nomaļās Hurmevāras ledainajiem ceļiem, līdz pēkšņi debesīs parādās zibsnis un viņa mašīnā kaut kas ietriecas. Šis “kaut kas”, kā izrādās, ir neiedomājami vērtīgs meteorīts. Negaidītais dārgums satrauc vietējos iedzīvotājus, un meteorīts uz laiku tiek ievietots muzejā, kur to uzmana modrais mācītājs Joels.

Tomēr Joela prātā domas virpuļo ne tikai par dārgās mantas – ko sūtījušas pašas debesis! – sargāšanu vien. Viņa sieva tikko pavēstījusi, ka ir gaidībās, bet Joelam diemžēl ir pamatots iemesls uzskatīt, ka bērns nav viņa. Tā nu Joelam nākas ne vien atvairīt vairākus mēģinājumus nozagt meteorītu, bet arī aprast ar paša situāciju, kā arī noskaidrot, kurš tad ir īstais bērna tēvs…

Meža biezoknī netālu no Upmales robežām tiek atrasts turīga vīrieša līķis, jau atkal satricinot rāmo pilsētiņas dzīvi. Turklāt slepkavībai izmantots diezgan netipisks ierocis. 

Nozieguma izmeklēšana uzticēta vietējam policistam Jēkabam Silam, kurš, personiskās dzīves rūpju mākts, labprāt slēpjas aiz darba virsstundām. Drīz vien palīgā nāk arī senais draugs un kolēģis Kārlis Grava. 

Izmeklēšana drīz vien aizvedīs pie izpostītām dzīvēm, ietekmīgu ļaužu slēptām mahinācijām un pilsētnieku glabātiem noslēpumiem, kā arī atkal un atkal pārbaudīs romāna varoņu izturības robežas. Lai atrastu vainīgo, Jēkabs būs spiests balansēt uz likuma robežas. Un pīķa stundā ir viegli zaudēt kontroli.

Romāns “Saulrieta nams” ir aizkustinošs, smeldzīgs un ļoti godīgs stāsts par dzīvi tās rietā. Netrūkst šajā stāstā arī humora un dzīves gudrības, bet vispārsteidzošākā ir autores prasme uzdot vienkāršus, taču mums visiem tik svarīgus jautājumus. 

Romāns atstāj dziļas pēdas katra lasītāja sirdī.

Grāmata tapusi kā pārdomas par teicienu: “Reizēm ar mīlestību vien nepietiek.” Divas cilvēciskas būtnes – Īrisa un viņas adoptētais dēls Gvido – sastopas, lai kopīgi augtu un dzīvotu. Ir brīži, kad kopdzīve šķiet idilliska, tomēr pārsvarā tā nav. Ikdiena mijiedarbībā ar smagi traumētu cilvēku ir abpusēji grūta, jo katrs runā savā valodā. Vai viņiem izdosies sadzirdēt un saprast vienam otru?

Romāns “Kur sniegā klusē upe” stāsta par sievieti Ēriku, kura, nonākusi dzīves krustcelēs, dodas meklēt mieru prom no pilsētas – tur, kur vecās lauku mājas. Viņa atgriežas bērnības namā, kur aiz laika nodeldētajām sienām gadiem ilgi glabājas senas dienasgrāmatas noslēpumi. Remontējot māju un šķetinot sarežģītos pagātnes notikumus, Ērikai ik pa laikam nākas sastapties gan ar savu bijušo vīru, gan ar vientuļu kaimiņu, kurš mīt pāri upei kalna namā un kura klātbūtne sievietē pamodina senaizmirstas jūtas. Pagātnes ēnas un svešinieka noslēpumainais skatiens liek jautāt – vai sniegā klusējoša upe spēj aiznest sāpes un atvērt durvis jaunam sākumam?

Oksanas Zabužko romāns “Lauka pētījumi ukraiņu seksā” (1996) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu ukraiņu literatūras darbiem. Tas ir intensīvs apziņas plūsmas monologs, kur personiskā pieredze savijas ar plašāku vēsturisko un sociālo kontekstu. Romāna centrā ir ukraiņu dzejniece, kura caur sarežģītām attiecībām ar mākslinieku meklē atbildes uz jautājumiem par nacionālo identitāti, valodas nozīmi un sievietes vietu postsovjetiskajā Ukrainā. Ar savu atklātību un drosmi romāns izraisījis asas diskusijas, vienlaikus iegūstot plašu atzinību. To bieži dēvē par pirmo feministisko ukraiņu romānu, un tagad tas pirmo reizi pieejams arī latviešu valodā.

Ja tev šķiet, ka tava kāzu diena bija stresa pilna, pagaidi, līdz uzzināsi, kā gāja Millijai… Šai vajadzētu būt manas dzīves laimīgākajai dienai. Esmu saderinājusies ar savu sapņu vīrieti, un jau pēc dažām stundām mūs pasludinās par vīru un sievu. Līdz nāve mūs šķirs. Neskatoties uz pagātnē piedzīvoto, šī diena ir viss, par ko esmu sapņojusi. Taču ir tikai viena neliela problēma: kāds nevēlas, lai es nodzīvotu tik ilgi, lai paspētu pateikt “jā”. Un, ja es nebūšu pietiekami uzmanīga, šī vēlēšanās var piepildīties. 

Viss sākas ar dāmas pirkstu vārnas knābī. Drīz vien atkritumu konteinerā tiek uziets arī līķis – jauniņa aziāte bavāriešu tautastērpā. Un tad vēl divas, tikpat jaunas un smukas, ieraktas Freihamas būvlaukumā. Jā, traks stress Lauvu bedrē. 

Par laimi, Oktoberfesta masu slepkavas meklēšanu uzņemas nepārspējamais policists Francis Eberhofers. Pastarpām izmeklēšanai viņam gan vēl jāuzsit klača ar vecajiem čomiem krodziņā, jāved Ome uz aerobiku, jāiznerro Birkenbergeru Rūdijs un jārisina idilliskās Nīderkaltenkirhenes iedzīvotāju savstarpējie ķīviņi.

It kā ar to vēl nepietiktu, Franča sirdi nospiež mīļotās Sūzijas noraidošā attieksme. Nujā, vecpuišu ballīte ievilkās, viņš aizgulējās un finālā nokavēja pats savas kāzas. Sūzija, sniegbaltā līgavas kleitā velti nogaidījusies pie baznīcas, saprotams, bija traki dusmīga, ielēca klasesbiedra lepnajā autiņā un prom bija. Un tagad vairs nevēlas runāt ar Franci ne vārda. Nu sakiet, kā gan iespējams koncentrēties uz trīskāršas slepkavības izmeklēšanu, ja personīgā dzīve sagājusi tik ļoti šķērsām? 


Lai vai kā, šī ir jau sestā Eberhoferu Franča krimināllieta, ar kuru viņam jātiek galā.

Vairāk par visu Lūsija alkst vīramātes Diānas mīlestības un atbalsta, taču jau no pirmās tikšanās reizes saskaras ar vēsu atturību. Nesaskaņas un pārpratumi abu sieviešu starpā aug, līdz izceļas konflikts, kā rezultātā Diāna pat nonāk slimnīcā. Desmit gadus pēc Lūsijas ienākšanas Gudvinu ģimenē notiek traģēdija – Diāna mīklainos apstākļos mirst. Lai arī sākotnēji to uzskata par pašnāvību, pierādījumi liecina par ko citu. Kurš vēlētu Diānai nāvi? Kad izmeklēšanā atklājas gadiem ilgi glabāti noslēpumi, aizvainojums un savstarpēji konflikti, aizdomu ēna krīt uz visiem ģimenes locekļiem, tostarp Lūsiju. Vai viņa tiešām izrādīsies vainīga? Vai spēs turpināt dzīvot, uzzinājusi, kāda patiesībā bija viņas vīramāte?