LIKTEŅU LĪKLOČI
Spiežot uz grāmatas vāka attēla ir iespēja to rezervēt e-katalogā
Reiz uzņēmēja un bijusī politiķe Linda Mūrniece paziņoja, ka no Rīgas pārceļas uz dzīvi Vecpiebalgā. Ne tikai atpūsties, bet arī veiksmīgi attīstīt savu biznesu un aizvadīt mierpilnu ikdienu, kas krietni vien atšķiras no iepriekš ierastās galvaspilsētā. Kas palika Rīgā? Emocijas un piedzīvojumi kovid krīzes laikā un pēc tās. Mēģinājumi pārvarēt grūtības un sakārtot dzīvi. Bet tikmēr – lauku miers, cilvēki un vide iekaroja Lindu Mūrnieci ceļā uz jauniem mērķiem.
Laiks starp diviem pasaules kariem ir īpašs Latvijas vēsturē. Tas bija mūsu nacionālās atmodas laiks, lielu politisku satricinājumu laiks, garīgo, māksliniecisko un arī ezoterisko meklējumu laiks, kurā mijās milzīgas nākotnes cerības ar nedrošību. Un ir ļoti interesanti uz šo laiku paskatīties caur neordināras personības — fotomākslinieka un gaišreģa Eižena Finka — dzīves prizmu. Eižens Finks vistiešākajā veidā personificē šo laiku. Uzskatīts gan par pravieti, gan šarlatānu. Akadēmiski ļoti maz pētīts. Tas dod iespēju katram veidot savu versiju par Eiženu Finku un viņa dzīvi. Jura Visocka un Pāvila Raudoņa otrā grāmata par Eižena Finka dzīvi ļauj iepazīt cilvēku Eiženu Finku, kā arī liek domāt par Latvijas vēsturi. Tā ir gana subjektīva autoru versija par cilvēku un notikumiem, bet tādēļ vēl jo vairāk uzrunā lasītāju. Grāmata, gluži kā viņa fotogrāfijas, iemūžina Eižena Finka pasauli, kas šķiet zudusi, tomēr dīvainā kārtā — vēl arvien tuva.
Šajā jauniešiem veltītajā grāmatā Edīte apraksta dzīves mācības, ko nācās apgūt, kad sabruka visi sapņi, ieceres un arī pirmā mīlestība, bet kas ir vitālas, katra jauna cilvēka attīstībai.
Par spīti pieredzētajām šausmām un badam Edītei ar māsu izdevās izdzīvot. Taču dzīve vairs nešķita kā dāvana, bet gan kā nasta – līdz Edīte saprata, ka viņai joprojām ir izvēle.
Es nevaru izmainīt pagātni. Bet varu glābt kādu dzīvi – savējo. To, kuru dzīvoju tieši tagad, šajā dārgajā mirklī.
Grāmatas “Frakas nost – un tunelī! jeb Ābolvīna serenāde” varoņi ir atraktīvi, dzīvespriecīgi, labi pazīstami mūziķi, un viņiem tādu atmiņu ir pārpārēm. Lielākoties tās saistītas ar draiskiem un nereti pikantiem piedzīvojumiem, kad tika izlemts pamēģināt, kā varētu savu maka biezumu palielināt ar ielu muzicēšanu ārzemēs. Tādējādi riska izjūtu, avantūrisma garu un ašas idejas viņi pratuši pārvērst reālās – gan finansiāli izdevīgās, gan reizumis bīstamās – aktivitātēs. Protams, no šodienas redzesleņķa uz šiem notikumiem var un vajag paraudzīties ar smaidu, izbrīnu un pat ar zināmu skaudību.
Andra Putnis ir dzimusi un augusi Austrālijā, un bērnībā Latvija viņai šķiet kā pasaku zeme – niecīgs punktiņš uz kartes -, kur var nonākt tikai ar burvestības palīdzību. Taču pieaugot Andras interese par savām latviešu saknēm kļūst dziļa un noturīga un viņa izvaicā vecmāmiņas, kuras par savu sāpjpilno ceļu no padomju un nacistu okupētās Latvijas cauri Eiropas bēgļu nometnēm uz jaunu dzīvi Austrālijā līdz šim ir runājušas nelabprāt.