lapas karte    palīdzība    noderīgas saites
 Ilūkstes novada centrālā bibliotēka
  
Laipni lūdzam Līvānu novada centrālās bibliotēkas informatīvais resurss
    
  
 
PAR BIBLIOTĒKU
  • Struktūra

  • Kontakti

  • Nolikums

  • Resursi
    Pakalpojumi
     
     
    Novada bibliotēkas
    bibliotekāriem



        foto/video galerija
        atbalstītāji
    rakstiet mums

    Atver lapu telefonā







    apmeklētāji
    pieprasījumi kopa
    pieprasījumi šodien
    1957572
    1


    statistika

     
     

    AGLONIETIS ANDREJS - prāvests.
    Dzimis 1955.gada 9.jūnijā Jaunaglonā. Mācījies Aglonas vidusskolā, Rīgas Garīgajā seminārā. Par diakonu iesvētīts 1977.gadā, par priesteri – 1978.gadā.
    Strādājis: 1978. - 1979.g.Krāslavas un Skaistas draudžu vikārs,1979. - 1980.g. Aglonas un Rudzātu draudžu vikārs,1980. - 1984.g. Višķu draudzes prāvests, 1984. - 1991.g. Višķu, Ambeļu, un Augškalnes draudžu prāvests. No1991. līdz 2010. gadam bijis Aglonas bazilikas, Bērzgales un Peipiņu draudžu prāvests, Aglonas dekanāta dekāns.

    ĀDAMSONS JĀNIS – militārais, valsts un politiskais darbinieks, jūras kapteinis, 6., 11. Saeimas deputāts.
    Dzimis 1956.gada 3.novembrī Līvānos, Turku ciemā. Beidzis Kijevas Augstāko kara skolu (1979). No 1991.gada līdz 1992.gadam Jūras kara flotes 2.apmācību centra komandiera vietnieks (Nahodka, Piejūras apg.).
    No 1992.gada Latvijas Robežsargu brigādes komandieris un no 1994.gada Latvijas Iekšlietu ministrs. 6. un 7. Saeimas deputāts.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    AIZPURIETIS IZIDORS - tautsaimnieks un skolotājs, viens no pirmajiem latgaliešiem ar augstāko laicīgo izglītību.
    Dzimis Turku pagasta Aizpuriešos (agrāk Līvānu pagasts). Beidzis Līvānu pagasta Meža skolu, Sv.Katrīnas ģimnāziju Pēterburgā (1894) un Pēterburgas universitātes Tautsaimniecības fakultāti (1909). Strādājis par skolotāju Līvānu pagasta Meža skolā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    ANCĀNS ALBERTS - prāvests.
    Dzimis 1907.gada Līvānu pagastā. Mācījies Rīgas arhidiecēzes Teoloģijas augstskolā. Ordinēts 1933.gadā.
    Bijis Izvaltas draudzes prāvests, Rēzeknes Jēzus Sirds draudzes, Daugavpils Jaunavas Marijas draudzes, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests. No 1945. līdz 1964.gadam kalpojis Ozolaines, Jaunjelgavas, Skaistkalnes un Bebrenes draudzēs. Bijis aktīvs latviešu katoļu studentu biedrības Fraternitas Catholica biedrs.
    Miris 1964.gada 20.oktobrī. Apbedīts Bebrenes kapsētā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    ANCĀNS BENJAMIŅŠ – trimdas latgaliešu mākslinieks – grafiķis un gleznotājs.
    Dzimis 1926.gada 14.septembrī Rožupes pagastā Mālkalna Ancānos (agrāk Līvānu pagasts). Mācījies Buļļu 4-klasīgajā pamatskolā, pēc tam Meža 6-klasīgajā pamatskolā. Kopš 1945.gada dzīvojis emigrācijā Rietumvācijā. Beidzis Hanoveras Mākslas amatniecības skolu. Personālizstādes notikušas Vācijā un Zviedrijā. Parakstot savus satīriskos tušas zīmējumus, lietojis vārdu "Benis".
    Mākslinieks miris 1974.gada 19.maijā Hanoverā, Vācijā.

    Interneta resurss: http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2009_web/vsk/latgales_maakslinieki/ancans

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    ANCĀNS DONATS - skolotājs, lauksaimnieks, sabiedriskais darbinieks. Dzimis 1881.gadā Rožupes pagasta Mālkalnā (agrāk Līvānu pagasts). Beidzis Meža 6-klasīgo pamatskolu. Bijis Līvānu pagasta Meža skolas un Buļļu pamatskolas skolotājs un vadītājs (1905. -1937.), Latvijas Lauksaimniecības kameras vicepriekšsēdētājs. Apbalvots par sasniegumiem lauksaimniecībā.
    Miris 1945.gadā Kuldīgā, apbedīts Kuldīgas katoļu kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    ANCĀNS IZIDORS - garīdznieks, skolotājs, Svēto rakstu licenciāts, teoloģijas doktors un profesors, Atzinības krusta kavalieris.
    Dzimis 1896.gada 16.jūlijā Rožupes pagasta Mālkalnā (agrāk Līvānu pagasts). Mācījies Līvānu pagasta Muktupāvelu pamatskolā, Līvānu tautskolā, Pēterburgas garīgajā seminārā un Aglonas garīgajā seminārā. Studējis Sv.Georga universitātē Romā un Bībeļu institūtā Romā.
    Katoļu garīdznieks - Viļaka, 1922; Aglona, 1922-1923; Ludza, 1934-1935. Izglītības darbinieks - Krāslavas ģimnāzijas direktors, 1936-1940; Rīgas Garīgā semināra profesors, 1929-1933; Rīgas Garīgā semināra rektors, 1966-1969.
    Miris 1969.gada 12.jūlijā Jelgavā, apbedīts Jelgavas kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    ANCĀNS ROMUALDS – aktieris.
    Dzimis 1944.gada 1.aprīlī Rožkalnu pagasta Augšmuktos (agrāk Līvānu pagasts). Beidzis Vanagu pamatskolu, Rīgas 14.vakara vidusskolu, Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultāti. Dailes teātra izrādēs spēlējis kopš 1973.gada. Filmējies ap 50 filmās.
    Miris 2011.g. 14. septembrī.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    ANSPAKS KAZIMIRS – pedagogs, mākslinieks.
    Dzimis 1930. g. 5. novembrī Preiļu pag. Mācījies Priekuļu skolā. 1945. gadā ar ģimeni tiek izsūtīts uz Omskas apg. Isiļkula raj. 1951. g. iestājies Bojevojas vidusskolā. Pēc beigšanas strādā par zīmēšanas, rasēšanas un darbmācības skolotāju Margenovas skolā. 1956. gadā atgriežas Latvijā un sāk strādāt Rudzātu vidusskolā par zīmēšanas, rasēšanas un darbmācības skolotāju.
    Miris 1999.g. 3. martā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BALODE LAUMA – režisore, aktrise.
    Dzimusi 1917.gadā. Mācījusies Jelgavas teātra studijā. Strādāja Latgales drāmas teātrī Rēzeknē. No 1950.gada strādāja Līvānu kultūras namā par mākslinieciskās daļas vadītāju, vadīja Līvānu drāmas kolektīvu.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BALODE NATĀLIJA – izglītības darbiniece.
    Dzimusi 1961.gada 7. maijā Līvānos. Dzimusi 1961.gada 7. maijā Līvānos. Mācījusies Līvānu 1. vidusskolā, studējusi Liepājas Pedagoģiskajā institūtā filoloģijas fakultātē, 1998.gadā iegūst maģistra grādu pedagoģijā, izglītības darba vadībā.
    No 1983.gadā strādājusi Saldus 2. vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju un no 1994.gada - Saldus 2. vidusskolas direktore..

    Interneta resurss: www.gramata21.lv/users/balode_natalija

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BANDENIEKS PĒTERIS – lauksaimnieks, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks.
    Dzimis 1896.gada 31.decembrī Līvānu pagastā (tagad Turku pagasts). Apbalvots ar Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņiem. 30-jos gados strādājis par zemkopi Ābeļu pagastā.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BARKĀNS NATANS – Rīgas un Latvijas virsrabīns.
    Dzimis Līvānos 1923.gada 11.martā. Izglītojies - Rīgas un Gostiņu rabīnu skolās, Ebreju Garīgajā seminārā, Tirdzniecības tehnikumā. 1940.gadā ordinēts un kļuvis par rabīna palīgu Rogačevskas sinagogā. 1970.gadā Barkāns emigrēja uz Izraēlu, kur līdz 1988.gadam bija garīgās skolas vadītājs, 1990.gadā viņš atgriezās Latvijā jau kā Rīgas un Latvijas virsrabīns. 2000.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeni.
    Miris 2003.gada 20.novembrī Jeruzalemē.

    Interneta resurss: nekropole.lv/lv/Natans-Barkans

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BERGS LEONS - lauksaimniecības darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
    Dzimis 1886.gada 19.jūnijā Sutru pagasta Znotiņos. Beidzis Gorku zemkopības skolu. bijisLatvijas Zemkopības ministrijas valsts zemju nodaļas vadītājs un virstaksators Zemkopības ministrijas valsts zemes ierīcības departamentā.
    Par viņa likteni pēc 1940.gada ziņu nav.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BERNĀNE ANITA – māksliniece keramiķe.
    Dzimusi Līvānos 1954.gada 13.oktobrī. Mācījusies Upmalas pagasta Vanagu pamatskolā, Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļā. Kopš 1980.gada ir Rēzeknes mākslas koledžas keramikas nodaļas kompozīcijas un amata mācības pasniedzēja.
    Mākslas izstādēs piedalās kopš 1980.gada. Darbi eksponēti Latvijā, bijušās PSRS valstīs, Polijā un Vācijā, atrodas privātkolekcijās Zviedrijā, Kanādā, Amerikā, Austrijā un Francijā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BĒRSONE GENOVEFA – Latvijas radio un preses žurnāliste.
    Dzimusi 1957.gada 4.decembrī Rudzātu pagastā. Mācījusies Aglonas internātskolā, studējusi Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē.
    Latvijas radio veidojusi rakstnieku portretu raidījumus, bijusi laikrakstu "Labrīt”, "Latvijas Jaunatne", "Literatūra un Māksla", "Neatkarīgā Rīta Avīze" un žurnālu "Grāmatu Apskats" , "Mans Mazais” žurnāliste.
    Mirusi 1998.gada 20.decembrī. Apbedīta Rudzātu pagata Kivlenieku kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BITE LIGITA - izglītības darbiniece, ekonomikas maģistre.
    Dzimusi 1969.gada 30. martā Līvānos. Mācījusies Jersikas pamatskolā, Līvānu vidusskolā, Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, LLU Ekonomikas fakultātes maģistratūrā un doktorantūrā. Bijusi Jelgavas rajona Teteles pamatskolas skolotāja, LLU Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības katedras asistente-stažiere, lektore. Vada studiju priekšmetu "Uzņēmējdarbības likumdošana". Zinātniskā darba virzieni saistās ar kvalitātes ekonomiku un vadīšanu.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BLAŽEVIČA RITA – gleznotāja.
    Dzimusi 1948.gada 3.septembrī Līvānos. 1968. gadā pabeigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, atgriezās Līvānos un strādāja par interjera noformētāju. Tapa makramē tehnikā risināti darbi un gobelēni. Septiņdesmito gadu beigās pievēršas akvarelim un jau 1986. gadā iepriecina skatītājus ar savu pirmo personālizstādi. Akvareļglezniecību apguvusi pie Kārļa Sūniņa. Glezno ziedus, klusās dabas ar senlietām. Mākslinieces akvareļi izmantoti grāmatu ”Piedod, māt!”, L. Brīdakas ”Mirkli apstājies”, K. Apškrūmas ”Ieklausies brīnumā, ieklausies!” u.c. grāmatu ilustrācijām. Gleznu atlases reprodukcijas iekļautas SKV-Edition kolekcijā Vācijā, daudzas gleznas ir privātkolekcijās Holandē un Vācijā. Kopš 1987. gada dzīvo un radoši strādā Ventspilī.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BLAŽĒVIČS JĀNIS - inženieris mehāniķis, politikas un tautsaimniecības darbinieks. apbalvotss ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000.g.) un barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (1991.g).
    Dzimis 1947. gada 8. oktobrī Krāslavas rajona Konstantinavas pagastā.
    Pēc augstskolas darba gaitas sācis Līvānu bioķīmiskajā rūpnīcā kā inženieris mehāniķis, pēc tam bijis ceha priekšnieks, vēlāk – nodaļas vadītājs. Kā neatkarīgs deputāts ievēlēts Augstākajā Padomē (1990 – 1993), bijis Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā. Strādājis par valsts uzņēmuma "Ventspils nafta" direktoru, vēlāk ievēlēts par šī uzņēmuma prezidentu. A/s "Rietumu cauruļvadu sistēma" prezidents un a/s "Ventrspils nafta" padomes priekšsēdētāja vietnieks. SIA "GENDB" un a/s "VB Holdings" līdzīpašnieks. A/s "Ventbunkers" padomes priekšsēdētājs.
    Ar finansiāla atbalsta sniegšanu aktīvi iesaistījies Latgales kultūras un vēstures projektos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BOJĀRS ALOIZS – skolotājs, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, izglītības un kultūras veicinātājs, publicists.
    Dzimis 1887. gada 16. aprilī Rudzātu pagasta Vidos. Beidzis Stirnienes tautskolu, Rēzeknes pilsētas skolu, Odesas karaskolu, militāros un skolotāju kursus.
    Bijis Latgales pagaidu zemes padomes loceklis, Rēzeknes apriņķa padomes priekšsēdētājs, Daugavpils apriņķa padomes loceklis un kādu laiku priekšsēdētājs, skolas pārzinis un miertiesnesis. Panācis pilsētas skolas atvēršanu Viļānos, ģimnāzijas atvēršanu Varakļānos (1921) un personīgi noorganizējis pamatskolu Rudzātos, kā arī citu skolu tapšanā. Darbojies publicistikā. Viņa raksti par Latgales vēstures, etnogrāfijas, izglītības, kultūras un sabiedriski politiskajiem jautājumiem publicēti latgaliešu preses izdevumos. Kopā ar ģimeni 1944. gada vasarā emigrējis uz Vāciju, 1950. gadā – uz ASV. Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BRENCIS JĀNIS – kinoscenārists, kultūras darbinieks.
    Dzimis 1930.gada 2.februārī Līvānu pagastā (tagad Jersikas pagasts). Beidzis Līvānu 1.vidusskolu, Latvijas Universitāti un Augstākos scenāristu kursus Maskavā. Strādājis par kino hronikas nodaļas redaktoru Rīgas kinostudijā, sekretāru Latvijas Kinematogrāfistu savienībā.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BRIEDIS KĀRLIS - garīdznieks, rakstnieks, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks un Aizsargu Nopelnu krusta kavalieris. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
    Dzimis 1892.gada 15.decembrī Jaunlaicenes pagasta Apē. Dzīvojis Līvānos; no 1932. – 1939. un no 1941. – 1944.gadam Līvānu luterāņu draudzes mācītājs. 1944.gadā emigrēja uz Vāciju, vēlāk uz Ameriku.
    Miris 1986.gada 5.aprīlī Klīvlendā Amerikā.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BRŪVERIS PĒTERIS- terapeits, medicīnas dienesta apakšpulkvedis.
    Dzimis 1944.gada 1.novembrī Rožupes pagasta Peivelišķos (agrāk Rudzātu pagasts). Mācījies Peivelišķu pamatskolā, Līvānu 1.vidusskolā, Rudzātu vidusskolā un Aglonas internātskolā. Studējis Ļeņingradas Sauszemes karaspēka augstākajā komandieru skolā un Kara medicīnas akadēmijā.
    Padomju armijas ārsts, Latvijas Republikas Aizsardzības spēku Medicīniskās pārvaldes priekšnieks, Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas speciālists- terapeits.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BRŪVERS PĒTERIS – agroķīmiķis, lauksaimniecības doktors, docents. Dzimis 1921. gada 3. jūlijā Rudzātu pagasta Brūveros.
    Mācījies Preiļu pagasta Anspaku pamatskolā (1929 – 1936), Aglonas lauksaimniecības vidusskolā (1940 – 1944) un Malnavas lauksaimniecības tehnikumā (1946 – 1947). Studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1947 – 1952). Kopš 1961.gada strādājis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.
    Ir 12 zinātnisko publikāciju autors vai līdzautors.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BUCENIEKS JĀNIS (pseidonīms – Francis Skoda) – rakstnieks, publicists.
    Dzimis 1908.gada 5.septembrī Līvānu pagastā (tagad Jersikas pagasts), Buceniekos. Beidzis Līvānu pamatskolu, Jēkabpils ģimnāziju.
    Strādājis Līvānu pagasta valdes kancelejā, laikraksta „Daugavas Vēstnesis” redakcijā. Rakstījis stāstus un lugas. 40-tos gados emigrēja uz Beļģiju, vēlāk uz Franciju un Vāciju.
    Miris 1988.gadā Vācijā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BŪMANIS JĀNIS – agronoms, novadpētnieks.
    Dzimis 1928. gada 28. aprīlī bijušajā Daugavpils apriņķa Rudzātu pagastā. Mācījies Rudzātu skolā, Malnavas lauksaimniecības tehnikumā. 1949.g. deportēts uz Sibīriju, Omskas apgabalu. 1957. g. atgriežas Latvijā. 1966.g. neklātienē pabeidz Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. No 1967.g. strādā Dārzeņu šķirnes sēklu Talsu starprajonu nodaļā par agronomu, 1973.g. viņu pārceļ darbā uz Rīgu par Dārzeņu šķirnes sēklu Latvijas republikāniskās apvienības galveno agronomu kartupeļu sēklaudzēšanā un par Latvijas Zinātņu akadēmijas Botāniskā dārza augu aizsardzības agronomu Salaspilī. Sākoties Atmodai, aktīvi iesaistījās visos pasākumos. Piedalījās represēto personu "Rīgas kluba" (tagad Rīgas represēto biedrība) izveidē, darbojās kā valdes loceklis 5 gadus. Sarakstītās grāmatas:
    "766. Rudzātu mazpulks" (1996.g.);
    "Rudzātu pagasta skolas laikmetu griežos" (1997.g.);
    "Tēvijas sargi" (1998.g.);
    "Rudzātu pagasta reliģiskā dzīve" (1998.g.);
    "Gaismas pils Malnava" (2001.g.);
    "Mazā Zemgale laikmetu griežos" (2003.g.);
    "Ošas upes krastu dziesmas un raksti" (2008.g.).

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BUDŽE ALOIZS (pseidonīms Pūrmalīts, Vonogsalīts) - skolotājs, pašvaldību darbinieks, publicists, politiķis, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Atzinības krusta kavalieris.
    Dzimis 1896.gada 19.septembrī Turku pagasta Budžos (agrāk Līvānu pagasts). Beidzis Līvānu pagasta Meža skolu, Vladimira karaskolu Pēterburgā un Daugavpils skolotāju institūtu. I pasaules kara laikā bija leitnants. Apbalvots ar 2 Annas ordeņiem un Staņislava ordeni.
    Bijis skolotājs, Daugavpils apriņķa valdes loceklis un Daugavpils apriņķa vecākais, bijis Saeimas deputāts, iekšlietu ministra biedrs, zemkopības ministrs, darbojies vairākās kultūras un sabiedriskajās biedrībās, publicējies daudzos preses izdevumos un rakstu krājumos.
    1944.gadā emigrējis uz Vāciju, vēlāk uz Ameriku un Kanādu.
    Miris 1976.gada 1.martā un apbedīts Toronto Kanādā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    CAKULS JĀNIS - katoļu garīdznieks, bīskaps, Tinistas titulārbīskaps.
    Dzimis 1926.gada 4.jūlijā Rožupes pagasta Bērziņos (agrāk Rudzātu pagasts). Mācījies Rūsiņu un Rudzātu pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā, Preiļu 1.vidusskolā un Rīgas garīgajā seminārā.
    1949.gadā iesvētīts par priesteri, 1982.gadā iecelts par bīskapu. Bijis Rīgas Sv.Marijas Magdalēnas draudzes vikārs, Rīgas arhibīskapu metropolīts, Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    CVETKOVS STEFANS - I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
    Dzimis 1892.gada 28.janvārī Turku pagasta Cūkuļos (agrāk Līvānu pagasts). Kopš 1978.gadā dzīvojis Līvānos.
    Miris 1982.gada 6.jūnijā, apbedīts Rudzātu pagasta Steķu kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    DABARS JĀNIS - Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
    Dzimis 1894.gada 3.martā Turku pagasta Dabaros (agrāk Līvānu pagasts). Kritis 1919.gadā Rīgas tuvumā. Apbedīts Rīgā, Ziepniekkalna kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    DRAPČE NORA ANNA MARIANNA(parasti saukta Nora Drapče) – māksliniece (gleznotāja), lietišķās mākslas pedagoģe. Pirmā profesionālā māksliniece no Latgales.
    Dzimusi 1887.gada 19.decembrī Jersikas pagastā (agrāk Līvānu pagasts).
    Beigusi vidusskolu Rīgā; Rīgas pilsētas mākslas skolu, portretglezniecību pie J.Rozentāla. Mācību laikā bijusi Parīzē, Berlīnē, Minhenē. Izstādēs piedalījusies kopš 1920.g.
    Strādājusi Ludzas ģimnāzijā un Liepājas Daiļamatniecības vidusskolā par glezniecības, zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāju.
    1940-tajos gados emigrēja uz Vāciju, pēc tam uz Ameriku.
    Mirusi 1968.gada 28.decembrī Amerikā, apbedīta Kalamazū, Riversaidas kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    DUBIŅINA MARIJA – māksliniece (gleznotāja), grāmatu ilustratore, grafiķe.
    Dzimusi 1948.gadā Jersikas pagastā. Mācījusies Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā. Dzīvoja un strādāja Līvānos.

    Vairāk lasiet
    bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos



    DŽARCĀNS ALBERTS - riteņbraucējs, sporta meistars, vairākkārtējs Latvijas čempions šosejas braucienos un trekā, Olimpisko spēļu Helsinkos dalībnieks.
    Dzimis 1921.gada 17.janvārī Vīpes pagasta Slīpujos. Mācījies Līvānu pagasta Meža pamatskolā, Līvānu pilsētas 6 klašu pamatskolā. Bijis sporta biedrības „Dinamo” treneris.
    Miris 1995.gada 29.martā un apbedīts Rīgā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    EIDUKS JURIS – lauksaimnieks, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
    Dzimis 1894.gada 5.maijā Līvānu pagasta Stūrišķos (tagad Jersikas pagasts). Atvaļināts 1921.gada martā. 1949.gada oktobrī arestēts.
    Miris 1952.gada decembrī, ieslodzījumā Kuibiševā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    ENDZELS GUNTIS - sportists.
    Dz.1968.g. Preiļu raj. Mācījies Līvānu 1. vidusskolā. Galvenais treneris Latvijas basketbola līgā, V. Valtera basketbola skolas treneris, BK "Skonto" galvenais treneris.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    GEDUŠS ANTONS – lauksaimnieks, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
    Dzimis 1899.gada 5.maijā Turku pagasta Gedušos (agrāk Līvānu pagasts). Kritis cīņā ar čekistiem 1953.gadā Jēkabpils rajonā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    GEDUŠS PĒTERIS – Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
    Dzimis 1899.gada 5.maijā Turku pagasta Gedušos (agrāk Līvānu pagasts). Miris 1950.gadā, apbedīts Līvānu kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    GERLAHS ALEKSANDRS - skolotājs.
    Dzimis 1877.gada 31.martā Rožupes pagastā (agrāk Līvānu pagasts). Bijis Līvānu pagasta Meža skolas, Līvānu komercskolas skolotājs un pārzinis.
    Miris Līvānos, apbedīts Līvānu kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    GRAUBIŅŠ JĒKABS - komponists, mūzikas folklorists un zinātnieks, profesors.
    Dzimis 1886.gada 16.aprīlī Rožupes pagasta Aptekās.
    Mācījies Valmieras Skolotāju seminārā, Pēterburgas Skolotāju institūtā, papildinājies klavierspēlē pie Jāņa Zālīša. Beidzis Latvijas Konservatoriju Jāzepa Vītola speciālās teorijas - kompozīcijas klasi.
    Strādājis Trikātas, Lubānas un Rīgas skolās par skolotāju; Latvijas konservatorijā par pedagogu no 1945.gada par profesoru.
    1950.gadā represēts.
    Miris 1961.gadā, apbedīts Rīgā, 2.Meža kapos. Jēkabam Graubiņam viņa dzimtajā pusē, pie Rožupes pamatskolas, 1986.gada 24.aprīlī uzstādīts piemiņas akmens.
    Jēkaba Graubiņa vārdā nosaukta Līvānu mūzikas skola.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    GRUGULIS ĀDAMS - lauksaimnieks, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
    Dzimis 1886.gada 19.novembrī Turku pagasta Gruguļos (agrāk Līvānu pagasts). Mācījies Līvānu pagasta Meža skolā. Bijis Līvānu pagasta vecākais un 18. Daugavpils aizsargu pulka 3.rotas komandieris.
    1941.gadā represēts, miris izsūtījumā 1942.gadā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    IVANOVS ŅIKITA – Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
    Dzimis 1900.gada 27.martā Preiļu pagastā. Dzīvoja un strādāja Līvānu pagasta Dadžos (tagad Turku pagasts).
    Miris 1961.gadā Līvānos, apbedīts Līvānu kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    JEDUŠS JĀNIS – katoļu garīdznieks, skolotājs un rakstnieks.
    Dzimis 1896.gada 3.septembrī Rožupes pagasta Kalnapurā (agrāk Līvānu pagasts). Mācījies Aglonas un Rīgas garīgajos semināros. Bijis vikārs un skolu kapelāns Rēzeknē, vikārs Viļānos, Aglonā un Aglonas ģimnāzijas skolotājs, prāvests Nīdermuižā, Rudzātos u.c.. Sarakstījis, tulkojis un lokalizējis vairākas garīga satura grāmatas, publicējis arī rakstus par vēsturi.
    Miris 1968.gada 25.jūnijā, apbedīts Stigalvas draudzes Pīrovas kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    KĀPOSTIŅŠ PĒTERIS – izglītības un sabiedriskais darbinieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
    Dzimis 1882.gada 4.jūlijā Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā. Bijis Līvānu pilsētas sešklasīgās pamatskolas pārzinis, Līvānu namsaimnieku biedrības un luterāņu draudzes priekšnieks, mazpulku rajona vecākais.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    KĀRKLE ANNA - folkloras kopas "Ceiruleits" vadītāja.
    Dzimusi 1962. gada 22. jūnijā Līvānos. Mācījusies Vanagu pamatskolā, Līvānu 1. vidusskolā, Daugavpils augstskolā. Strādājusi Līvānu 1. vidusskolas Pastariņa skolā. Kopš 1990. gada folkloras kopā "Ceiruleits".

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    KĀRKLE JURIS - garīdznieks, skolotājs, publicists, Atzinības krusta kavalieris.
    Dzimis 1893.gada 29.janvārī Rožupes pagastā (agrāk Līvānu pagasts).
    Mācījies Līvānu tautskolā, beidzis Pēterburgas garīgo semināru un akadēmiju, ieguvis teoloģijas maģistra grādu.
    Bijis vikārs, skolu kapelāns un prāvests Rēzeknē, Kaunatā, Malnavā, Ilūkstē, Barkavā, Viļānos u.c. Bijis izdevuma „Latgolas Vōrds” līdzstrādnieks un vadītājs.
    Miris 1972.gada 16.augustā, apbedīts Ilūkstes kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    KLAUSTIŅŠ OSVALDS (1883 - 1942), mežkopis, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
    Dzimis 1883.gada 26.maijā Ezeres pagasta Garozas muižā. Bijis Līvānu virsmežzinis. 1941.gadā represēts.
    Miris deportācijā 1942.gadā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    KLAUŽS JĀNIS - LR 10. Saeimas deputāts.
    Dzimis 1953.gada 6.maijā Līvānos. Beidzis Līvānu 1.vidusskolu, Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (1977). Pirmā darba vieta Līvānu eksperimentālais māju būves kombināts. VAS “Latvijas valsts meži” Dienvidlatvijas mežsaimniecības izpilddirektors. No 2001.gada Līvānu novada domes deputāts, no 2002. gada līdz 2006. gadam Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietnieks. LR 9. un 10. Saeimas deputāts.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    KULAKOVS JURIS – komponists, mūziķis.
    Dzimis 1958.gada 20.maijā Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, Līvānu vakara vidusskolā, Līvānu bērnu mūzikas skolā un J.Mediņa mūzikas vidusskolā. Studējis Latvijas konservatorijas Kultūrizglītības nodaļas pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasē.
    Asambļa „Menuets” pianists , ansambļa „Pērkons” dibinātājs un vadītājs. Ar „Menuetu” koncertējis Polijā, VDR (1979), ar „Pērkonu” – ASV, Kanādā, Francijā, Zviedrijā (1989–1998), ar Ievu Akurateri – Francijā (1994), ar Edgaru Liepiņu – Austrālijā (1995), ar trim tenoriem – ASV (2002).Kopš 2002. gada - Latvijas komponistu savienības valdes loceklis.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    KURČINS AUGUSTS - zinātnieks.
    Dzimis 1928. g. 5. novembrī Rudzātu pagastā. Mācījies Rudzātu pamatskolā, Preiļu vidusskolā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Latvijas universitātē. Bijis LLU Augsnes zinātnes un ģeoloģijas katedras vecākais laborants, asistents, vecākais pasniedzējs, Augsnes agroķīmijas katedras lektors. Latgales Pētniecības institūta izglītības un pedagoģijas darba grupas loceklis, studentu korporācijas "Ventonia" biedrs.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    KURSĪTE JANĪNA – filoloģijas doktore, profesore, literatūrzinātniece, folkloras pētniece.
    Dzimusi 1952.gada 8.martā Rožkalnu pagasta Arendolē. Mācījusies Āmuļu astoņgadīgajā skolā un Līvānu 1.vidusskolā. Studējusi Tartu un Latvijas universitātēs. Pašlaik ir Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes profesore un dekāne.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    LABINSKIS VALDIS – žurnālists.
    Dzimis 1957. gada 9. decembrī Kaulecā.
    1966. g. ar ģimeni izceļo uz Vāciju. Mācījies Līvānu un Krēfeldas (Vācijā) pamatskolā, Minsteres latviešu ģimnāzijā, studējis vēsturi, ģeogrāfiju un baltu filoloģiju Minsteres un Minhenes universitātē.
    1979. - 1983. g. bijis Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības (ELJA) spiestuves vadītājs,
    1982. – 1986. g. Radio Brīvā Eiropa ārštata korespondents, veidojot programmu "Latgolas Bolss",
    1986. – 2003. g. strādājis Radio Brīvā Eiropa Minhenē, Prāgā, Rīgā.
    2005. g. Latgales Radio (ēterā no 2006. g.) direktors un īpašnieks. "Latgolas radejai" piesaistījis Latgales radošo jaunatni.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    LABINSKIS VITĀLIJS - pašvaldību un sabiedriskais darbinieks.
    Dz. 1914.g. 26. apr. Jersikas pag. "Iztekās". Mācījies Jersikas 4 kl. p-sk., Līvānu 6 kl. p-sk., Jēkabpils komercsk. Strādājis Līvānu pag. valdē, bijis aizsargu org. komandieris Līvānos un Kalupē. 1941.g.14. jūn. deportēts. Vjatkas, Karagandas un Krasnojarskas nometnēs pavadījis 10 gadus. 1966.g. emigrējis uz Vāciju. Aktīvi iesaistījies Minsteres latviešu centra darbā. Pēc neatkarības atgūšanas atgriezies Latvijā.
    Miris 2005.g. 5. febr. Apbedīts Jersikas pag. Upenieku kapsētā.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    MAULIŅA ANNA - Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta direktore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Bibliotēkas zinātnes un informācijas zinātnes nodaļas lektore.
    Dzimusi 1939. g. Rudzātu pag., Preiļu raj. Mācījusies LU, bibliotēku zinātnē. Sociālo zinātņu maģistre. Kopš 2002. g. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta direktore. Kopš 2003. g. žurnāla "Bibliotēku Pasaule" galvenā redaktore. 2002. – 2007. g. Latvijas Bibliotekāru biedrības prezidente, LNB direktora vietniece. Par nopelniem Latvijas valsts labā, 2008. g. piešķirts V šķiras Atzinības krusts.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    MILTS AUGUSTS - filosofs, filosofijas zin. doktors, profesors.
    Dzimis 1928.gada 28.maijā Turku pagasta Līcīšos (agrāk Līvānu pagasts). Mācījies Līvānu pamatskolā, Līvānu komercskolā, vēlākajā Līvānu ekonomiskajā tehnikumā. Beidzis Latvijas Pedagoģiskā institūta vēstures fakultāti, Ļeņingradas Valsts universitātes filosofijas fakultāti.
    Strādājis Rīgas 6. un Skaistkalnes vidusskolās, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Sankt-Pēterburgas (Ļeņingradas) universitātē, Latvijas Universitātē.
    Augustam Miltam ir vairāk kā 200 zinātnisko un populārzinātnisko publikāciju, tajā skaitā grāmatas "Harmoniskais un disharmoniskais personībā’’, „Filozofiski ētiska apcere", "Esejas par morāli”, "ētika’’, ’’Personības un sabiedrības ētika” u.c.
    Miris 2008. gada 13. aprilī.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    MEIKŠĀNS IZIDORS – skolotājs, psihologs un filozofs, pedagoģijas zinātņu kandidāts un filozofijas doktors.
    Dzimis 1900.gada 16.novembrī Sutru pagasta Babinovā. 1908.gadā ģimene izceļo uz Sibīriju. Studējis Rietumtautu komunistiskajā universitātē (1926 – 1931). LPSR Izglītības ministra vietnieks (1946 – 1949), Latvijas Valsts pedagoģijas institūta docētājs (1946 – 1953), LPSR Skolu zinātniskās pētniecības institūta direktors (1952 – 1956) un zinātniskais līdzstrādnieks (1956 – 1966). Publicējis rakstus par psiholoģijas un pedagoģijas jautājumiem.
    Miris 1975.gada 3.jūlijā Rīgā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    MUIŽNIEKS IGNATS – prozaiķis, dzejnieks, kritiķis.
    Dzimis 1909.gada 13.aprīlī Līvānu pagasta Šlosbergu ciemā (tagad Jersikas pagasts).
    Mācījies Rīgas Tautas augstskolā. žurnāla „Karogs” redaktors, laikraksta „Cīņa” korespondents, laikraksta „Literatūra un Māksla” redaktors.
    Miris 1983.gada 15.aprīlī , apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    MUKTUPĀVELS MĀRIS – mūziķis, folklorists.
    Dzimis 1962.gada 23.decembrī Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā. Folkloras ansambļu "Skandinieki" un "Iļģi" mūziķis.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    MUKTUPĀVELS VALDIS – mākslas doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors etnomuzikoloģijā, komponists un mūziķis.
    Dzimis 1958.gada 9.janvārī Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā.
    Beidzis Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti un Latvijas Mūzikas akadēmijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti.
    No 1987.gada strādā Latvijas Universitātē.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    MUNDURS VIKTORS (ps. Viktors SKUJA) – literāts, liriķis, kritiķis.
    Dzimis 1914.gadā Līvānu pagasta Augšmuktos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Rīgas arhidiecēzes katoļu teoloģijas augstskolā un Latvijas Universitātē. Rakstīt sācis jau ģimnāzijas laikā.
    1941.gada 14.jūnijā represēts. Miris deportācijā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    NIEDRE JĀNIS - rakstnieks, literatūras kritiķis, folklorists.
    Dzimis 1909.gada 24.maijā Novgorodas guberņā, Tihvinā, bet viņa bērnība paiet Rožupes pagasta Jaujās (agrāk Līvānu pagasts). Mācījies Štikānu un Līvānu pamatskolās, Jēkabpils (Jēkabmiesta) pamatskolā. Studējis Latvijas Universitātē un Rīgas komercinstitūtā. Strādājis Valsts vēstures muzejā, LPSR izdevniecības un preses pārvaldē. 1948.gadā J.Niedre iegūst filoloģijas zinātņu kandidāta grādu. Rakstījis biogrāfiskos un vēsturiskos romānus.
    Miris 1987.gada 21.novembrī, apbedīts Raiņa kapos Rīgā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    ONCKULIS PĒTERIS - pāvests.
    Dzimis 1919. gada 4. jūlijā Vārkavas pagastā Mačānos. Mācījies Mazkursiešu pamatskolā, Vanagu 6 - klasīgajā skolā, Līvānu komercskolā, pēc tās beigšanas 1940. gadā divus gadus strādāja par skolotāju Vanagu tautskolā – mācīja ķīmiju, fiziku, matemātiku; Aglonas Garīgajā seminārā, Rīgas katoļu Garīgajā seminārā (1943.). 1956. gada 27. jūnijā iesvētīts par priesteri.
    1949. gadā apcietināts un izsūtīts uz Omskas apgabalu (līdz 1958. g.). 1958. gadā nozīmēts uz Kalupi. 1974. gadā pārcelts uz Aglonu, kur kalpo 17 gadus. Sakārtojis Aglonas baziliku, dārzu, daļēji atjaunojis klostertelpas. 1991. gadā nozīmēts par pāvestu Rudzātos un Vanagos. 1997. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba Goda zīmi.
    Miris 1999. gada 30. augustā, apbedīts Vanagu kapsētā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    OSTROVSKA INĀRA – izglītības darbiniece.
    Dzimusi 1955. g. 8. jūlijā Ludzā.
    Strādājusi par zīmēšanas skolotāju Līvānu 1. vidusskolā (1975. – 1982.). Līvānu stikla fabrikas muzeja pārzine (1982. – 1992.). Darbojusies Skolēnu jaunrades namā Līvānu 1. vidusskolas paspārnē. 2002. gadā ievēlēta 8. Saeimā no partijas "Jaunais laiks".


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    PLIKŠS FERDINANDS – I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, kapteinis, Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
    Dzimis 1896.gada 5.augustā Sutru pagasta Znotiņu muižā. Beidzis Pēterburgas Politehniskā institūta mērniecības nodaļu un Irkutskas praporšiku skolu. Latvijas Republikas laikā bija kadru virsnieks, dienēja 11. Dobeles kājnieku pulkā (Daugavpilī) un 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 1941.gada 14.jūnijā deportēts uz Krieviju.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    PORMALE AUSMA (ps. Pārsla Romvalde) – literāte (liriķe).
    Dzimusi 1939.gada 28.aprīlī Līvānos. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā, beigusi Izglītības ministrijas Vecāko pionieru vadītāju skolu, Augstākos literāros kursus Maskavā. Strādājusi par korespondenti, jauno literātu pulciņa vadītāju, Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā par mašīnrakstītāju. 1971.gadā viņa tika uzņemta Rakstnieku savienībā.
    Izdoti dzejoļu krājumi: „Atveru logu”, „Izturība”, „Zem kokiem klausīties”, „Tāls, tāls tāds spožums” un „Zvaigžņkrusts” (pēc nāves).
    Mirusi 1979.gada 17.novembrī, apbedīta Rīgā, Raiņa kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    RADIONOVS FEOFANS - Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
    Dzimis 1892.gada 11.martā Līvānu pagastā. Militārais darbinieks (4.Valmieras pulka kaprālis). Atvaļināts 1921.gada sākumā.
    Miris 1972.gadā Aizkrauklē.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    RIMOVIČS ANTONS – garīdznieks un koktēlnieks.
    Dzimis 1865.gada 9.novembrī Lietuvā, Šauļu apriņķa Šakinā, lietuvietis.
    Visu savu darba mūžu aizvadījis Latgalē (1891 – 1932). Bijis vikārs Vārkavā (1891 – 1892) un prāvests Rudzātos (1920 – 1926). Līdztekus draudžu garīgajai aprūpei viņš cītīgi nodevās koktēlniecībai. Viņa reliģiskās tematikas un rakstura skulptūras un kokgriezumi glabājas daudzās Latgales katoļu baznīcās. Daļa no tām nonākušas Latvijas muzejos un citās kultūras vērtību krātuvēs. Augstu vērtējumu viņa mākslas meistarībai devis arī mākslas zinātņu doktors Boriss Vipers. Savu koka skulptūru un kokgriezumu kolekciju, kas glabājas pie viņa, ar testamentu viņš novēlējis Šauļu muzejam. Pēc viņa nāves uz turieni tā arī pārvesta. Lietuvieši ar Antonu Rimoviču ļoti lepojas.
    Miris 1933. gada 6. jūlijā Daugavpilī, apbedīts Jēkabpils rajona Rubeņu baznīcas dārzā.
    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    RUDZĀTS JURIS - aizsargs.
    Dz. 1915.g. Līvānu pagastā. Mācījies un strādājis tēva saimniecībā. Dienējis Latvijas armijā, sastāvējis Latvijas Aizsargu organizācijā. Līvānu pagastā izveidojis nacionālo partizānu vienību.
    Miris 1945.g. 17. novembrī Jersikas pagastā, apbedīts Upenieku kapos.


    SAVICKA MONIKA - Dr. med. ortopēde, traumatoloģe.
    Dzimusi 1947. g. 2. februārī Rudzātu pagastā. Beigusi Rudzātu pamatskolu, Rīgas 4. medicīnas māsu skolu, Rīgas Medicīnas institūtu. Strādājusi Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskajā institūtā. Vadījusi SIA "Rīgas Austrumu slimnīca" Valsts apdegumu centru, vienlaikus bijusi Katastrofu medicīnas centra apdegumu speciāliste. Bijusi Latvijas Apdegumu ārstu asociācija vadītāja, Latvijas Traumatalogu un ortapēdu asociācijas biedre. Vairāku grāmatu un daudzu publikāciju autore.
    Mirusi 2007. g. 25. decembrī, apbedīta Eleomorviles kapos.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    STARIS ALFRĒDS – vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors.
    Dzimis 1926.gada 16.februāri Rožupes pagasta Starēs (agrāk Līvānu pagasts). Beidzis Līvānu 1.vidusskolu un Latvijas Universitāti.
    Strādājis Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtā, Latvijas Universitātē. Pētījis Latvijas skolu un pedagoģiskās domas vēstures problēmas. Piedalījies vairāku zinātnisko rakstu krājumu uzrakstīšanā un rediģēšanā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    ŠKAPARS ROBERTS – lauksaimnieks, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, 2 Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
    Dzimis 1886.gada Turku pagasta Gruguļos (agrāk Līvānu pagasts). Vēlāk dzīvojis Turku pagasta Podniekos un Jersikas pagasta Buceniekos.
    Miris 1957.gada 5.februārī, apbedīts Jersikas pagasta Iesalnieku kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    ŠVIRKSTS ANDREJS – pašvaldību darbinieks.
    Dzimis 1897.gada 23.maijā Jersikas pagastā (agrāk Līvānu pagasts).
    Mācījās Cargradas (Jersikas) draudzes skolā, Līvānu pilsētas skolā. Bijis Daugavpils pilsētas galva, Daugavpils Latviešu biedrības priekšnieks, Daugavpils vecākais.
    Represēts, miris 1955.gada 3.oktobrī Gorkijas apgabalā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    TREIBŠO VITĀLIJS - garīdznieks, sabiedriskais darbinieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
    Dzimis 1872.gada 22.jūlijā Lietuvā. Bijis Līvānu katoļu draudzes prāvests un vairāku biedrību dibinātājs.
    Miris 1944.gada 21.februārī, apbedīts Kalupes kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    VAIVODS JĀZEPS – arhitekts, kardināla Juliāna Vaivoda brālis.
    Dzimis 1908.gada 8.augustā Sutru pagasta Bernānos. Beidzis Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultāti (1944). 1944.gadā iesaukts Latviešu leģionā un līdz kapitulācijai cīnījies Kurzemes cietoksnī, pēc tam izsūtīts. Būvdarbu vadītājs Kara muzeja celtniecībā Rīgā (1939 – 1940) un Jēkabpils projektu un tāmju birojā grupas vadītājs (1955 – 1968).
    Miris 1969.gada 28.aprilī Rīgā, apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos.
    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    VAIVODS JULIĀNS - garīdznieks, teoloģijas licenciāts, Romas katoļu baznīcas kardināls, baznīcas vēsturnieks un rakstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta kavalieris.
    Dzimis 1895.gada 30.augustā Sutru pagasta Bernānos. Mācījies Vārkavas pagasta tautskolā un Preiļu pilsētas skolā (1909 – 1912). Studējis Pēterburgas garīgajā seminārā (1913 – 1918) un Latvijas Universitātes Romas katoļu Teoloģijas fakultātē (1938 – 1940). 1983.gada 2.februārī Romas pāvests Jānis Pāvils II Juliānu Vaivodu iecēla par Romas katoļu baznīcas kardinālu. Sarakstījis ”Katoļu baznīcas vēsture Latvijā” (1994; 3 grāmatas), sprediķus un citu garīdzniekiem domātu literatūru.
    Miris 1990.gada 24.maijā Rīgā, apbedīts Aglonas bazilikas pazemes baznīcas kriptā aiz altāra.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    VAIVODS JURIS - kordiriģents.
    Dzimis 1966.gada 29.martā Preiļu rajona Vanagos.
    Beidzis Līvānu mūzikas skolu akordeona specialitātē, Daugavpils mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu un Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļas Edgara Račevska klasi.
    Strādājis par kormeistaru Rīgas Doma zēnu korī, bijis kamerkora „Versija” un vīru kora „Dziedonis” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ar kamerkori "Versija" piedalījies starptautiska mēroga konkursos, festivālos un forumos Austrālijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Polijā. Kopš 1997.gada strādā par Dailes teātra muzikālās daļas vadītāju.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    VAIVODS ROBERTS - ekonomists, ekonomikas doktors, profesors.
    Dzimis 1928.gada 5.maijā Rožupes pagastā (agrāk Līvānu pagasts). Mācījies Rožupes un Līvānu pamatskolās un Līvānu ekonomiskajā tehnikumā. Studējis Latvijas Valsts universitātē un Rīgas Politehniskajā institūtā. Strādājis LPSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, P.Stučkas Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē u.c.
    Viņam ir daudz zinātnisko publikāciju un mācību metodisko līdzekļu.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    VEIGURS EDUARDS – lauksaimnieks, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
    Dzimis 1889.gada 18.jūlijā Turku pagasta Veiguros (agrāk Līvānu pagasts). Kopš 1920.gada dzīvojis Turku pagasta Pļavniekos. Bijis 1.Liepājas kājnieku pulka kareivis.

      atpakaļ
    ©Līvānu novada centrālā bibliotēka
     
    PAR NOVADU
    Kultūra un māksla
    Pašvaldība
    Sports
    Izglītība
    Tūrisms
    Veselības un sociālā aprūpe
    Vēsture
    Uzņēmējdarbība
    Līvānieši
    Valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas

    Vai izmantojat informācijas meklēšanas iespējas Līvānu novada bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā?

    bieži
    reti
    neesmu informēts par šo pakalpojumu
    neprotu to darīt
    nav vēlēšanās to darīt



    balsis 150




    AKTUALITĀTES





    Projekts realizēts VVBIS ietvaros




    Valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas

     
    ©Līvānu novada centrālā bibliotēkapēdējās izmaiņas 23.02.2018